Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods [1] ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Debess ķermeņiem izšķir vairākus apriņķojuma periodu veidus:
- sideriskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret zvaigznēm.
- sinodiskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis, skatoties no Zemes, veic pilnu apriņķojumu ap Sauli. Attiecībā uz Mēnesi, tas ir laiks, kamēr Mēness iziet visas fāzes, piemēram, no pilnmēness līdz pilnmēnesim;
- drakoniskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju, tas ir, divreiz šķērso, piemēram, uzlecošo orbītas mezglu. Tas atšķiras no sideriskā apriņķojuma perioda, jo orbītas mezglu līnija mainās precesijas ietekmē.
- anomālistiskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis divreiz šķērso pericentru.
- tropiskais apriņķojuma periods — laika posms, kurā debess ķermenis divreiz šķērso rektascensijas atskaites punktu.
Astronomijā, runājot par apriņķojuma periodu, ja tas nav precīzi klasificēts, tiek domāts sideriskais apriņķojuma periods.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ J. Žagars, I.Vilks "Astronomija augstskolām", LU, 2005 ISBN 9984-802-55-8
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |