Raunis
Raunis ir viena no Raunas pietekām, kas tek pa Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzi Cēsu novadā.
| Raunis | |
|---|---|
 | |
| Izteka | ZA no Rāmuļiem 57°13′42″N 25°27′13″E / 57.22833°N 25.45361°E |
| Ieteka | Rauna 57°20′4″N 25°23′57″E / 57.33444°N 25.39917°EKoordinātas: 57°20′4″N 25°23′57″E / 57.33444°N 25.39917°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 22 km |
| Kritums | ~170 m |
| Gada notece | 0,028 km³ |
| Baseina platība | 80,5 km² |
| Galvenās pietekas | Dzelzupīte, Mežmaļu grāvis |
Raunis ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tās kritums ir 7,7 metri uz kilometru. Upe visā tās garumā ir ļoti sekla (dziļums no pusmetra līdz metram) un līkumaina, tajā ir daudz krāču un koku sanesumu (lejtecē koki daļēji izvākti[1]). Gultne akmeņaina, augštecē un lejastecē vairāk smilšaina un oļaina. Lejtecē upes ieleja (Rauņa leja) ir līdz 30 m dziļa. Krasti stāvi, tajos daudz smilšakmens atsegumu (Rauņa Skaņaiskalns, Danku ieži, Svītrainā klints, Kuņču iezis u.c.), dažos no kuriem atklātas devona fosilijas; krastos sastopami avoti, noslīdeņi un nelielas alas. Upes ūdens ir ļoti tīrs, satur ļoti maz organisko vielu, bet daudz dzelzs. Rauņa ieleja ir grūti pieejama un cilvēka darbības maz skarta.
Viduslaikos pa Rauni līdz tā ietekai Raunā ir gājusi robeža starp Livonijas ordenim piederošo "Gaujas koridoru" (kreisajā krastā) un Rīgas arhibīskapijas "Latvju gala" Raunas pilsnovadu (labajā krastā).[2]
Attēlu galerijaLabot
Noslīdenis Rauņa krastā
Rauņa krasta krauja.
Raunis, skatoties no Cēsu - Madonas lielceļa
Rauņa akmeņainā gultne
Rauņa Skaņaiskalns
Raunis ziemā lejpus neaizsalstošās Dzelzupītes ietekas
Raunis pie Rauņa Skaņākalna
Sasalis Raunī ietekošs avots
