Veclaicenes pareizticīgo baznīca

Latvijas kultūras piemineklis nr. 2815

Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca ir Latvijas pareizticīgās baznīcas dievnams Alūksnes novada Veclaicenē.

Veclaicenes Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca
Veclaicenes pareizticīgo baznīca.jpg
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Alūksnes novads, Veclaicenes pagasts, Veclaicene Karogs: Latvija Latvija
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1892
Celtniecības beigas 1895
Oficiālais nosaukums: Veclaicenes pareizticīgo baznīca
Aizsardzības numurs 2815
Vērtības grupa Vietējās nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

VēstureLabot

Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze Veclaicenē izveidojās 19. gadsimta vidū un tajā laikā saucās Valkas apriņķa Opekalna pareizticīgā draudze.

1893. gada 29. augustā tika ielikti baznīcas pamati un 1895. gada 22. jūlijā tā tika iesvētīta. 1894. gadā Pēterburgas tirgonis M. Fjodorovs baznīcai uzdāvināja vienu no sešiem zvaniem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Baznīca, kas atrodas tikai 15 metrus no Rīgas — Pleskavas ceļa, necieta nevienā pasaules karā, bet vairākkārt apzagta miera laikos. Arī padomju gados baznīcā reizi mēnesī notika dievkalpojumi.[1] 2010. gadā tika veikti baznīcas remontdarbi — lielajam kupolam pārlikta konstrukcija un nomainīts skārds, pārmūrēts skurstenis, fasādē atjaunots ornamenta raksts un veikts kosmētisks remonts iekštelpās.[2]

Gaigalnīcas kapiLabot

Netālu no baznīcas atrodas Gaigalnīcas pareizticīgo kapsēta, kur lielākoties guldīti draudzes locekļi.[3] Kapos apglabāti divi no Latvijas Neatkarības karā Veclaicenes pagastā kritušajiem sešiem karavīriem.[4]

Garīdznieki Veclaicenes draudzēLabot

Visilgāk — piecdesmit gadus (1868—1918) draudzē kalpoja virspriesteris Marks Daukšs. 1920.-1940. gados bija liels pareizticīgo garīdznieku trūkums, tāpēc šajā laikā Veclaicenē kalpoja tēvs Andrejs Jansons no Alūksnes un priesteris Andrejs Pakalniņš no Smiltenes. Padomju laikos draudzē kalpoja priesteri no Rīgas, Jūrmalas, Viļakas, kā arī Alūksnes Svētās Trijādības baznīcas priesteri — tēvs Vladimirs Rubčihins, tēvs Vladimirs Kovtuns un tēvs Nikolajs Boiško. Pēc neatkarības atjaunošanas kalpojuši tēvs Marks Blankfelds un tēvs Aleksandrs Ponomarenko.

AtsaucesLabot