Atvērt galveno izvēlni

Vanavastselīna

(Pāradresēts no Vastselīnas pils)
Šis raksts ir par ciemu Vanavastselīna. Par citām jēdziena Vastselīna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par ciemu, kas bijis pazīstams kā Neihauzene . Par citām jēdziena Neihauzene nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vanavastselīna (igauņu: Vana-Vastseliina), līdz 20. gadsimta sākumam pazīstama arī kā Neihauzene (vācu: Neuhausen — "Jaunpils") ir ciems Igaunijas galējos dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām. Tā atrodas Veru apriņķa Veru pagastā, 24 km no Veru, 226 km no Rīgas un 282 km no Tallinas. Vanavastselīna ir ievērojama ar senu pilskalnu, uz kura atrodas Vastselīnas pils jeb Neihauzenes cietokšņa drupas.

Vanavastselīna
Vana-Vastseliina
Vastselīnas pils drupas 2010. gadā
Vastselīnas pils drupas 2010. gadā
Vanavastselīna (Igaunija)
Vanavastselīna
Vanavastselīna
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 57°44′N 27°21′E / 57.733°N 27.350°E / 57.733; 27.350Koordinātas: 57°44′N 27°21′E / 57.733°N 27.350°E / 57.733; 27.350
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņkis Veru apriņķis
Pagasts Veru pagasts
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 163
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

VēstureLabot

Tērbatas bīskapijas Vastselīnas pils būvniecība aizsākās 1342. gada 25. martā uz Livonijas konfederācijas un Pleskavas kņazistes robežas, iepretī krievu Izborskas cietoksnim. Cietoksni dēvēja Dievmātes Marijas vārdā par Frauenburgu, bet iesauca par "Jauno pili" (latīņu: Novum Castrum, lejasvācu: Nienhuse, krievu: Новгородок).[1]

Cietokšņa būvi vadīja Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Dreilēbens, kas Livonijas austrumu robežas aizsardzībai vienlaicīgi uzcēla arī Marienburgas cietoksni Alūksnē.

 
Neihauzenes cietoksnis 19. gs. (V. Tuša zīmējums)
 
Neihauzenes pilsdrupas 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens).

Pēc senas leģendas 1353. gada rudens naktī pils kapelā atskanējusi brīnišķīga melodija, caur aizvērtām durvīm bija redzama spilgta gaisma un tēli baltās drēbēs, kas noņēma krustu no sienas un nolika uz altāra. Vēl četrus mēnešus krusts stāvēja pāri altārim vertikāli, bez atbalsta uz altārakmeņiem. Drīz vien sāka ierasties svētceļnieki no Livonijas un no ārzemēm, kas pēc Romas pāvesta Inocenta VI rīkojuma saņēma grēku atlaišanu uz gadu un četrdesmit dienām.

Livonijas kara sākumā 1558. gada jūnijā cietoksnim uzbruka ap 80 000 vīru liels Krievijas caristes karaspēks vojevodas Šuiska vadībā. Pēc veselu mēnesi ilga aplenkuma, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tā garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti cietokšņa komandiera Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. Kara beigās 1582. gadā pili ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks, bet 1625. gadā tā nokļuva Zviedrijas karalistes kontrolē. Uzsākot savu ceļojumu uz Eiropu, 1697. gadā pie Vastselīnas Krievijas robežu šķērsoja "Lielā sūtniecība" jaunā cara Pētera vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karavīri Borisa Šeremetjeva vadībā galīgi sagrāva cietoksni, kas pēc tam vairs netika atjaunots. Vastselīna līdz 1917. gada martam atradās Vidzemes guberņas teritorijā.

Tūlīt pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada beigās sākās pilsdrupu attīrīšanu no krūmiem un 2007. gadā tika pabeigta pils ziemeļaustrumu torņa restaurācija. Pie Vastselīnas Baltā krusta uz dievkalpojumu ieradās arvien vairāk svētceļnieku. 2011. gadā bijušajā krogus mājā tūristiem tika atklāts viduslaiku muzejs ar amatnieku darbnīcām un restorānu, kas piedāvā viduslaiku maltītes.[2]

PilsdrupasLabot

Pilsdrupu vecākais objekts ir galvenais tornis, no kura 4,5 metru biezajām sienām ir saglabājušies tikai fragmenti. Tajā atradās pagrabs, kapela un telpa ieroču glabāšanai, ko sargāja no trim augšējiem stāviem. Salīdzinoši labi saglabājies pakavveida formas lielgabalu tornis, uz kura atveidots Baltā krusta tēls. No 16. gadsimta sākuma pārbūves saglabājies ziemeļaustrumu tornis, kurā iekārtots skatu laukums.

AtsaucesLabot

  1. Handelskontrolle, "Derivation", Eindämmerung: schwedische Moskaupolitik 1617-1661, Otto Harrassowitz Verlag, 1997, ISBN 3-447-03880-2, p. 128 (vāciski)
  2. Vastselīnas bīskapa pils apraksts no www.vastseliina.ee[novecojusi saite] (tulkojums no igauņu valodas)

Ārējās saitesLabot