Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi (igauņu: maakond). Šāds iedalījums pastāv kopš 1990. gada, kad Igaunija atguva neatkarību no Padomju Savienības. Apriņķi sīkāk iedalās 79 pašvaldībās: 14 pilsētu (igauņu: linn) pašvaldībās un 65 pagastos (igauņu: vald).
2017. gadā pabeidza Igaunijas otrā līmeņa administratīvā iedalījuma reformu, kas samazināja pašvaldību skaitu un līdz ar to palielināja iedzīvotāju skaitu tajās. Pirms tam bija 33 pilsētu un 183 pagastu pašvaldības. No tām 169 pašvaldībās bija mazāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc reformas tikai 15 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 tūkstošiem.
Administratīvo līmeņu shēma
labot šo sadaļu1. līmenis | 2. līmenis |
---|---|
15 apriņķi | 14 pilsētas, 65 pagasti |
Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuIgaunijā ir 15 apriņķi. Katra apriņķa pārvaldi (maavalitsus) vada persona, kuras amata nosaukums igauņu valodā ir maavanem (pārvaldnieks). Šajā amatā persona tiek ievēlēta uz pieciem gadiem, kā arī tā pārstāv apriņķi Igaunijas valdībā.
Igaunijas apriņķi ir šādi:
|
Otrā līmeņa administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuAdministratīvi sīkāk apriņķi dalās pilsētās (linnad) un pagastos (vallad). Kopā ir 14 pilsētas un 65 pagasti. Patiesībā Igaunijā ir 47 pilsētas, bet vairumam no tām nav otrā līmeņa administratīvā iedalījuma statusa. Tās ietilpst vai nu kādas citas pilsētas sastāvā, piemēram, Jehvi ir Kohtlas-Jerves pilsētas daļa, vai kāda no pagasta pakļautībā.