Valērijs Brjusovs
Valērijs Brjusovs (krievu: Валерий Яковлевич Брюсов, dzimis 1873. gada 13. decembrī, miris 1924. gada 9. oktobrī) bija krievu dzejnieks, rakstnieks un literatūrzinātnieks, simbolisma virziena veidotājs krievu literatūrā.
| |||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1873. gada 13. decembrī turīga Maskavas tirgotāja ģimenē. Studēja vēsturi Maskavas universitātē (1892-1899) un publicēja pirmos dzejoļus franču simbolisma stilā, kuros jūtama Bodlēra, Malarmē un Verlēna ietekme. 1903. gadā viņš izdeva Puškina vēstuļu zinātnisku izdevumu un vadīja laikrakstu "Svari" (Весы, 1904-1909). Tulkoja krieviski Vergīlija, Dantes, Gētes, Po darbus. 1909. gadā izdeva dzejas krājumu Все напевы (Visi dziedājumi). Tulkoja armēņu dzeju.
1914. gada janvārī Brjusovs atpūtās Maksimoviča sanatorijā Rūjienas ielā Jūrmalā, 26. janvārī Rīgas Latviešu biedrības telpās notika Brjusovam veltīts dzejas vakars ar banketu, kuru organizēja Kārlis Krūza. Ar runām uzstājās Atis Ķeniņš, Fricis Adamovičs un Viktors Eglītis.[1] Dzejoļu krājumā "Septiņas varavīksnes krāsas" (1914-1915) iedzīvināti arī Latvijas motīvi un tēli.
Krievijas pilsoņu kara laikā pieslējās boļševikiem. 1921. gadā nodibināja Literatūras un mākslas augstskolu Maskavā. Miris 1924. gada 9. oktobrī Maskavā.
Darbi
labot šo sadaļu- Декаденты. (Конец столетия) (Dekadenti (Gadsimta beigas)). Drāma, 1893
- Juvenilia (Jauneklīgie), dzeja, 1894
- Chefs d’oeuvre (Šedevri), dzeja, 1895
- Me eum esse (Tas esmu es), dzeja, 1897
- Об искусстве (Par mākslu), 1899
- Tertia Vigilia (Trešā sardze), dzejas krājums, 1900
- Urbi et Orbi (Pilsētai un pasaulei), dzejas cikls 1903
- Στεφανος (Vainags), dzeja, 1906
- Земная ось (Zemes ass), stāstu un lugu krājums, 1907
- Огненный ангел (Ugunīgais eņģelis), vēsturisks romāns, 1908
- Испепеленный (Pārpelnotais), dzejas krājums, 1909
- Все напевы (Visi dziedājumi), 1909
- Ф. И. Тютчев. Смысл его творчества (F. Tjučevs. Viņa daiļrades jēga), 1911
- Далекие и близкие (Tālie un tuvie), 1911
- Зеркало теней (Ēnu spogulis), 1912
- Алтарь победы (Uzvaras altāris), vēsturisks romāns, 1913
- Семь цветов радуги (Septiņas varavīksnes krāsas), 1915
- Юпитер поверженный (Izmisumā iedzītais Jupiters), 1916
- Рея Сильвия, 1916
- Последние мечты (Pēdējie sapņi), 1920
- В такие дни (Tādās dienās), 1921
- Дали (Tāles), 1922
- Кругозор (Apvārsnis), 1922
- Миг (Brīdis), 1922
- Mea (Steidzies!), 1924
Tulkojumi no latviešu valodas
labot šo sadaļu1916. gadā Petrogradā iespieda Brjusova un Gorkija apkopoto "Latviešu literatūras krājumu". Dzejas un prozas antoloģijā bija iekļauti gan tālaika latviešu literāti Rainis (dzeja, luga "Zelta zirgs"), Rūdolfs Blaumanis ("Nāves ēnā", "Salna pavasarī"), brāļi Kaudzītes ("Mērnieku laiku" fragmants), Aspazija, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Plūdons, gan iepriekšējās paaudzes autori Auseklis, Juris Alunāns, Andrejs Pumpurs.
1955. gada krieviski iespiestajos Raiņa kopotajos rakstos (Ян Райнис. Сочинения в 2 томах) iekļauti arī Brjusova tulkotie dzejoļi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Рижское счастье Валерия Брюсова Ксения Загоровская, "Открытый город" (krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valērijs Brjusovs.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)