Dante Aligjēri

Dante Alighieri vai Alighiero, kristīts Durante di Alighiero degli Alighieri (itāļu: Dante Alighieri; dzimis 1265. gada maijā vai jūnijā, miris 1321. gada 14. septembrī) bija itāļu dzejnieks un filozofs, viens no itāļu literārās valodas pamatlicējiem.

Dante Aligjēri Dante Alighieri Personīgā informācija Dzimis 1265. gada maijā vai jūnijā Florence, Florences republika (Toskāna, Itālija) Miris 1321. gada 14. septembrī Ravenna (Emīlija-Romanja, Itālija) Tautība itālis

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, politiķis Valoda itāļu, latīņu valodā Literatūras virzieni Dolce Stil Novo Slavenākie darbi "Dievišķā komēdija" Ietekmējies no Aristotelis, Cicerons, Vergilijs, Ovidijs, Boēcijs, Avicenna, Ibn Rušds, Alberts Lielais, Akvīnas Toms, Bonaventura, Dakijas Boēcijs, Gvido Gvinicelli Ietekmējis rietumu literatūra, Ezra Paunds, Semjuels Bekets, Džovanni Bokačo, Džefrijs Čosers, Horhe Luiss Borhess, Viljams Bleiks, Sandro Botičelli, Bairons, Entonijs Bērdžess, Tomass Stērnss Eliots, Džons Miltons

Dantes "Komēdija" (Bokačo vēlāk to nosauca par "Dievišķo komēdiju" (itāļu: La divina commedia)) tiek uzskatīta vienlaikus par vienu no izcilākajiem darbiem gan viduslaiku, gan renesanses literatūrā. Dantes mūza ir bijusi Beatriče, kuru viņš iepazina 9 gadu vecumā, kad viņai bija 8 gadi. Visu mūžu Beatriče ir viņa dievinātā. Daudz darbu ir veltīti viņai, viņa darbojas arī "Dievišķajā komēdijā". Citi nozīmīgi Dantes darbi ir Convivio ("Dzīres"), La vita nuova ("Jaunā dzīve"). Dantes traktāts "Par tautas valodu" (latīņu valodā) tiek uzskatīts par pirmo zinātnisko darbu romāņu valodniecībā.

Biogrāfija

Glezna Incipit Vita Nova ("Sākas jauna dzīve"), kurā attēloti Dante Aligjēri un Beatriče Portinari dārzā (1903. gads, Sezare Sakaggi)

Dzimis Florencē. Precīza Dantes dzimšanas diena nav zināma, lai gan tiek uzskatīts, ka piedzimis 1265. gadā. Šis datums tika iegūts no dažām autobiogrāfiskām atsaucēm Vita Nuova un un vairākās vietās "Dievišķajā komēdijā", it īpaši Inferno pirmajās rindās.

Iesaistījās politikā gvelfu partijas pusē. Vēlāk gvelfi sadalījās t.s. baltajos (arī Dante) un melnajos gvelfos. Kad melnie gvelfi 1301. gadā Florencē guva virsroku, Dante bija spiests palikt trimdā. Florences pilsētas lēmums par Dantes trimdu tika atcelts tikai 2008. gadā — pēc vairāk nekā 700 gadiem.

Par Dantes dzīvi trimdā nav daudz informācijas. Zināms, ka vēlāk viņš dzīvoja Veronā, Sarcanā, Lukā. 1318. gadā pārcēlās uz Ravennu. 1321. gadā Danti nosūtīja diplomātiskā misijā uz Venēciju. Atpakaļceļā no Venēcijas Dante saslima ar malāriju un 56 gadu vecumā nomira. Apglabāts Ravennā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dante Aligjēri.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Dievišķā komēdija (itāliski)