Edgars Alans Po
Edgars Alans Po (angļu: Edgar Allan Poe; dzimis 1809. gada 19. janvārī Bostonā, miris 1849. gada 7. oktobrī Baltimorā) bija amerikāņu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis, viens no ievērojamākajiem romantisma literatūras pārstāvjiem ASV. Po uzskata par vienu no kriminālliteratūras, šausmu literatūras un fantastikas literatūras aizsācējiem. Po atstājis arī ļoti lielu ietekmi uz simbolisma literatūras attīstību (no Po stipri ietekmējies, piemēram, Šarls Bodlērs). Pateicoties savai mistikas un šausmu romānu meistara slavai, Po kļuva par vienu no zināmākajiem tēliem 20. gadsimta literatūrā.[1]
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis ceļojošu aktieru ģimenē kā otrais dēls. Par viņa tēvu pēc 1810. gada nav nekādu ziņu un viņa māte, atgriežoties Dienvidu štatos, gadu vēlāk mira no tuberkulozes. Edgaru, atšķirtu no vecākā brāļa un jaunākās māsas, ģimenē pieņēma Virdžīnijas tabakas tirgotājs Džons Alans (angļu: John Allan), 1815. gadā viņš kopā ar Alanu ģimeni devās uz Angliju, kur apmeklēja skolu. 1824. gadā Po pieņēma Alana uzvārdu.
1827. gadā Alans Po pieteicās Amerikas Savienoto valstu armijā kā ierindnieks. Uzdodoties par "Edgaru A. Perriju", viņš izlikās, ka ir 22 gadus vecs, lai gan patiesībā viņam bija tikai 18. Sākotnēji viņš dienēja Neatkarības Fortā (angļu: Fort Independence) un pelnīja 5 dolārus mēnesī. Tajā pat gadā viņš izdeva savu pirmo grāmatu, kas bija 40 lpp. biezs dzejoļu krājums Tamerlane and Other Poems, kurā kā autors bija norādīts "Bostonietis" (angļu: "by a Bostonian"). Tika izlaistas tikai 50 kopijas un grāmata neguva gandrīz nekādu uzmanību. Drīz vien pulks, kurā dienēja Po, tika sūtīts uz Fort Moultrie Čārlstonā. Po tika paaugstināts par ieroču tehniķi un viņa pienākums bija sagatavot lādiņus artilērijai. Pēc diviem dienestā pavadītiem gadiem Edgars centās iegūt artilērijas feldfēbeļa pakāpi un meklēja iespēju, kā atbrīvoties no armijas. Viņa pamāte Francesa Allana mira 1829. gadā un patēvs piekrita palīdzēt Po mēģinājumiem tikt prom no dienesta, lai viņš varētu izglītoties ASV Militārajā akadēmijā. 1830. gadā Po izdeva stāstu krājumu Tales of Grotesque and Arasbeque, no kura populārākie stāsti ir The House Of Usher Fall, Wiliam Wilson. Pēc Vestpointas akadēmijas Po pilnībā nodevās rakstniecībai, šajā laikā tapa arī viņa godalgotais stāsts MS. Found in a Bottle - Po saņēma žurnāla Saturday Visitor naudas balvu piecdesmit dolāru apmērā.[2] Turpmākajos gados Po strādāja dažādos žurnālos - tādos kā Southern Literary Messenger Ričmondā (1835-1837), Burton's Gentleman's Magazine Filadelfijā (1839-1840), Graham's Magazine (1842-1843). 1836. gada Po apprecēja savu māsīcu Virdžīniju, kurai viņš veltīja savu slaveno poēmu Annabel Lee.[3]
Miris 1849. gada 7. oktobrī Baltimorā, kur viņu uz ielas atrada kāds garāmgājējs un nogādāja slimnīcā.[4]
Iespējamiem nāves cēloņi
labot šo sadaļuPo nāves cēlonis nav zināms. Visticamāk viņš nomira no saindēšanās ar alkoholu vai arī viņam bijis asinsizplūdums smadzenēs. Ir arī versijas, ka rakstniekam bijusi atkarība no opija, sifiliss, meningīts [5] vai holera. Pēdējā no versijām arī tiek uzskatīta par visai ticamu, jo par iespējamo saslimšanu ar holeru Po bija rakstījis savai tantei, lai gan, līdzīgi kā citas versijas, arī šī neguva apstiprinājumu. Dažos avotos un Po biogrāfijās tiek minēts, ka, iespējams, viņš ir izdarījis pašnāvību, pārdozējot narkotiskas vielas.
Viena no versijām ir arī apspēlēta Džeimsa Maktīga (McTeigue) filmā "Krauklis" (The Raven), kura stāsta par rakstnieka pēdējām dienām neilgi pirms viņa pazušanas, (dažās biogrāfijās tiek minēts, ka Po laikabiedri stāsta, ka, pirms viņu atrada uz ielas, Po bija pazudis gandrīz diennakti) piedāvājot savu iespējamo notikumu versiju – Po (filmā rakstnieku atveido aktieris Džons Kjūsaks) atgriežas Baltimorā, kur notiek virkne ļoti briesmīgas un nežēlīgas slepkavību, kas ļoti atgādina rakstnieka slavenākos un šausminošākos stāstus. Po nokļūst policijas uzmanības lokā kā galvenais aizdomās turamais. Lai glābtu savu reputāciju, rakstnieks kopā ar izmeklētāju mēģina apturēt noziegumus un izglābt savu pazudušo līgavu, kuru nolaupījis slepkava, kas realizē Po stāstos aprakstītās slepkavības dzīvē.
Daiļrade
labot šo sadaļu- Dzeja [6]
- Tamerlāns un citi dzejoļi (1827)
- Als Arāfs Tamerlāns un mazie dzejoļi (1829)
- Groteskās un Arabeskas pasakas (1830)
- Dzejoļi (1831)
- Krauklis un citi dzejoļi (1845)
- Evrika:Prozas dzeja (1848)
- Stāsti
- Berenisa (1827)
- Ligeija (1838)
- Slepkavība Morgielā (1841)
- Melnais kaķis (1843)
- Stāstnieka sirds (1843)
- Nozagtā vēstule (1845)
- Muca Amontiljado (1846)
- Ovālais portrets (1850)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ / Quinn, A.H. (1998) Edgar Allan Poe: A Critical Biography Arhivēts 2013. gada 6. decembrī, Wayback Machine vietnē. Baltimore. Johns Hopkins University Press
- ↑ Sova,D.B.(2001) Edgar Allan Poe A to Z: The Essential Reference to His Life and Work (Paperback ed.). New York: Checkmark Books, pp 162 ISBN 978-0-8160-4161-9/
- ↑ Meyers,J.(1992) Edgar Allan Poe: His Life and Legacy (Paperback ed.). New York: Cooper Square Press, pp. 85 ISBN 978-0-8154-1038-6/
- ↑ https://eapoe.org/papers/misc1921/quinn00c.htm
- ↑ Silverman, K. (1991) Edgar A. Poe: Mournful and Never-Ending Remembrance (Paperback ed.)New York: Harper Perennial, pp 435-436 ISBN 978-0-06-092331-0/
- ↑ Ostram,J.W.(1987) "Poe's Literary Labors and Rewards". In Fisher, Benjamin Franklin IV. Myths and Reality: The Mysterious Mr. Poe. Baltimore: The Edgar Allan Poe Society. pp. 37–47. ISBN 978-0-9616449-1-8./
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edgars Alans Po.- "Mona un Unas saruna" Arhivēts 2008. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Biogrāfija
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |