Aleksandrs Puškins

Aleksandrs Puškins (krievu: Александр Сергеевич Пушкин; 1799. gada 6. jūnijs — 1837. gada 10. februāris) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors. Puškins tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem un dzejniekiem Viņa teksti tiek uzskatīti par vieniem no nozīmīgākajiem krievu literatūras sacerējumu paraugiem, tāpat kā Dante Aligjēri Itālijā vai Johans Volfgangs fon Gēte Vācijā Puškinu jau dzīves laikā sauca par ģēniju un no 19. gadsimta 20. gadu otrās puses viņu sāka uzskatīt par "varenāko" krievu dzejnieku, un viņa personība ap sevi izveidoja kultu.

Aleksandrs Puškins Александр Пушкин Aleksandrs Puškins 1827. gada Kiprenska gleznā Personīgā informācija Dzimis 1799. gada 6. jūnijā Maskava, Krievijas Impērija Miris 1837. gada 10. februārī (37 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija Tautība krievs Dzīvesbiedre Natālija Puškina Bērni 4 Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs Valoda krievu Žanri dzeja, proza, drama Augstskola Carskoje Selo licejs

Biogrāfija

Puškins ir cēlies no plašas senas netitulēto aristokrātu dzimtas, kas pēc dzimtas hronikas leģendām ir cēlusies no "godīga vīra" Radšes, kurš bijis Aleksandra Ņevska laikabiedrs. Puškins bieži rakstīja par savu dzimtu gan dzejā, gan prozā. Savus senčus viņš uzskatīja par īstenās aristokrātiskās dzimtas paraugu, kas godprātīgi kalpoja tēvzemei. Vairākkārt savā dzejā rakstīja par savu vecvectēvu Abramu Gannibalu, afrikāņu izcelsmes Pētera I mācekli un kalpu, vēlāk — kara inženieri un ģenerāli.

Dzejnieka māte Nadežda (1775—1836) bija Gannibala mazmeita, savukārt tēvs Sergejs (1767—1848) bija amatierdzejnieks. Aleksandram bija māsa Olga (pēc laulībām Pavļiščeva, 1797—1868) un brālis Ļevs (1805—1852). Puškina tēvocis Vasilijs bija pazīstams dzejnieks.

Darbi

Poēmas

• "Ruslans un Ludmila" (Руслан и Людмила, 1817—1820)
• "Kaukāza gūsteknis" (Кавказский пленник, 1820—1821)
• "Gabrieliāde" (Гавриилиада, 1821)
• "Vadims" (Вадим, 1821—1822)
• "Brāļi laupītāji" (Братья разбойники, 1821—1822)
• "Bahčisaraju strūklaka" (Бахчисарайский фонтан, 1821—1823)
• "Čigāni" (Цыганы, 1824)
• "Grāfs Nuļins" (Граф Нулин, 1825, pirmais izdevums)
• "Poltava" (Полтава, 1828—1829)
• "Tazits" (Тазит, 1829—1830)
• "Māja Kolomnā" (Домик в Коломне, 1830)
• "Jezerskis" (Езерский, 1832)
• "Andželo" (Анджело, 1833)
• "Vara jātnieks" (Медный всадник, 1833)

Romāns vārsmās

• "Jevgeņijs Oņegins" (1823—1832)

Dramatiskie darbi

• "Boriss Godunovs" (Борис Годунов, 1825)
• "Skopais bruņinieks" (Скупой рыцарь, 1830)
• "Mocarts un Saljēri" (Моцарт и Сальери, 1830)
• "Akmens viesis" (Каменный гость, 1830)
• "Dzīres mēra laikā" (Пир во время чумы, 1830)
• "Nāra" (Русалка, 1829—1832)

Proza

• "Pētera Lielā nēģeris" (Арап Петра Великого, 1827)
• "Romāns vēstulēs" (Роман в письмах, 1829)
• "Nelaiķa Ivana Belkina noveles" (Повести покойного Ивана Петровича Белкина, 1830)
• "Gorjuhina ciema vēsture" (История села Горюхина, 1830)
• "Roslavļovs" (Рославлев, 1831)
• "Dubrovskis" (Дубровский, 1833)
• "Pīķa dāma" (Пиковая дама, 1834)
• "Pugačova stāsts" (История Пугачёва, 1834)
• "Kirdžali" (Кирджали, 1834)
• "Ēģiptes naktis" (Египетские ночи, 1835)
• "Ceļojums uz Arzramu 1829. gada pārgājiena laikā" (Путешествие в Арзрум во время похода 1829 года, 1835)
• "Kapteiņa meita" (Капитанская дочка, 1836)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Puškins.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)