Aleksandrs Puškins

Aleksandrs Puškins (krievu: Александр Сергеевич Пушкин; 1799. gada 6. jūnijs — 1837. gada 10. februāris) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors. Puškins tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem un dzejniekiem Viņa teksti tiek uzskatīti par vieniem no prestižākajiem krievu literatūras sacerējumu paraugiem, tāpat kā Dante Aligjēri Itālijā vai Johans Volfgangs fon Gēte Vācijā. Puškinu jau dzīves laikā sauca par ģēniju, un no 1820. gadu otrās puses viņu sāka uzskatīt par "varenāko" krievu dzejnieku, un viņa personība ap sevi izveidoja kultu.

Aleksandrs Puškins Александр Пушкин Aleksandrs Puškins 1827. gada Kiprenska gleznā Personīgā informācija Dzimis 1799. gada 6. jūnijā Maskava, Krievijas impērija Miris 1837. gada 10. februārī (37 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas impērija Tautība krievs

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs Valoda krievu Žanri dzeja, proza, drama Augstskola Carskoje Selo licejs

Biogrāfija

Puškins ir cēlies no senas aristokrātu dzimtas, kas pēc dzimtas hronikas leģendām ir cēlusies no "godīga vīra" Radšes, kurš bijis Aleksandra Ņevska laikabiedrs. Puškins par savu dzimtu nereti rakstīja gan dzejā, gan prozā. Viņa senči Puškinam bija senas dzimtas paraugs, kas godprātīgi kalpo tēvzemei, bet neliecas dažādu varu vējos. Ne reizi vien savā dzejā Puškins vēršas pie Ābrama Hannibala (mātes dzimtas ciltstēvs), kas bija Pētera I skolnieks un kalps, un vēlāk — kara inženieris un ģenerālis.

Dzejnieka māte ir Nadežda Osipovna (1775—1836), Hannibala mazmeita, savukārt tēvs — Sergejs Ļvovičs (1767—1848), elites asvārdis un amatierdzejnieks. Bija māsa Olga un brālis Ļevs. Puškina tēvocis Vasilijs Ļvovičs bija pazīstams dzejnieks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Puškins.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)