Pauls Putniņš

latviešu dramaturgs, publicists, politiķis
(Pāradresēts no Pauls Putniņs)

Pauls Putniņš (dzimis 1937. gada 12. novembrī[1] Reinkaļvos, Cēsu apriņķī, miris 2018. gada 1. decembrī[2]) bija latviešu dramaturgs, publicists, politiķis.

Pauls Putniņš
Pauls Putniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1937. gada 12. novembrī
Valsts karogs: Latvija Reinkaļvi, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Latvija
Miris 2018. gada 1. decembrī (81 gads)
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Dramaturgs, publicists, politiķis
Dzīvesbiedre Līga Liepiņa
Bērni Anna Putniņa (1971)
Indriķis Putniņš (1979)
Literārā darbība
Valoda Latviešu
Literatūras virzieni Dramaturģija
Alma mater Latvijas Valsts konservatorija
Saeimas deputāts
Rīgas domes deputāts

1963. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju.[3] Strādājis par režisora palīgu un režisoru Dailes un Liepājas teātros.[4] Kopš 1965. gada nodarbojās vienīgi ar dramaturģiju. Bija viens no populārākajiem 1970.—1980. gados iestudētajiem autoriem teātros.[4] Dramatizējis tādus darbus kā "Laikmetu griežos" (Andrejs Upīts) un "Mērnieku laiki" (Reinis un Matīss Kaudzītes). Sarakstījis vairāk nekā 30 lugas, 25 no tām iestudētas profesionālajos un amatieru teātros.[5] Bijis literārā avota autors un scenārija līdzautors Jāņa Streiča filmām "Aizaugušā grāvī viegli krist" (1986) un "Naktssargs un veļasmazgātāja" (TV filma, 2002). Kopš 1970. gada P. Putniņš bija Rakstnieku savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs, savukārt no 1999. gada — Dramaturgu ģildes biedrs.[6] 1977. gadā saņēmis A. Upīša balvu, 1987. gadā — Andreja Pumpura un Annas Brigaderes balvas.[6]

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā iesaistījās politikā. Bija 5. un 6. Saeimas deputāts no "Latvijas Zemnieku savienības" saraksta. 2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās sekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no "Zaļo un Zemnieku savienības" saraksta. Pēc Rīgas domes deputāta pilnvaru beigšanās 2006. gadā piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās, kur tika ievēlēts. 2010. gadā paziņoja, ka nekandidēs 10. Saeimas vēlēšanās un pametīs politiku.[7]

  1. «Pauls Putniņš: Mūsu laiks – īstā maize teātrim». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  2. Aizsaulē devies dramaturgs Pauls Putniņš
  3. «CVK profils». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  4. 4,0 4,1 «Pauls Putniņš». Literature.lv. Skatīts: 2012. gada 11. februārī. [novecojusi saite]
  5. «Dailes teātra profils». Dailesteatris.lv. Skatīts: 2012. gada 11. februārī. [novecojusi saite]
  6. 6,0 6,1 «Pauls Putniņš». Makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. februārī. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  7. «Dramaturgs Pauls Putniņš par aiziešanu no politikas». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu