Vabsi
Vabsi jeb Vapsi (igauņu: Eesti Vabadussõjalaste Keskliit, vēlāk Eesti Vabadussõjalaste Liit, vabadussõjalased, vai vienkāršā valodā vapsid) bija radikāla, nacionālistiska igauņu politiskā organizācija un vēlāk arī partija, kas darbojās 20. gadsimta 20.—30. gados.
| Vabsi Eesti Vabadussõjalaste Liit | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Andreass Larks un Artūrs Sirks |
| Dibināta | 1929 |
| Likvidēta | Decembris 1935 |
| Ideoloģija | |
| Politiskā pozīcija | galēji labēja |
|
| |
Organizācija tika dibināta 1929. gadā. Ekonomiskās krīzes apstākļos tā īsā laikā kļuva par ievērojamu politisko spēku Igaunijas politikā. 1933. gadā tai izdevās referendumā panākt radikālas izmaiņas konstitūcijā, kas ierobežoja parlamenta un valdības darbību. 1934. gadā Vabsu izvirzītais kandidāts uz Igaunijas Valsts vecākā amata vēlēšanām aprīlī baudīja ievērojamu tautas atbalstu, tomēr martā Konstantīns Petss kopā ar Johanu Laidoneru veica valsts apvērsumu un arestēja vairākus organizācijas biedrus. Organizācijas vārds izskanēja arī saistībā ar valsts apvērsuma mēģinājumu 1935. gadā, pēc kura Vabsi tika aizliegti un faktiski beidza pastāvēt.
Ideoloģija
labot šo sadaļuVēsturnieks Aivars Stranga par Vabsu galvenajiem politiskajiem principiem ir nosaucis antiliberālismu, antikapitālismu, antimarksismu, vienojošo (integrālo) nacionālismu, kā arī antisemītismu.[2] Tomēr organizācija noraidīja Vācijas rasu ideoloģiju un atklāti kritizēja nacistu ebreju vajāšanu, kā arī mēģināja distancēties no Vācijas.[3][4]
Runājot par antisemītismu, dažreiz viņi savus pretiniekus saistīja ar ebreju finansējumu, tomēr, pēc vēsturnieka Andresa Kasekampa domām, Vabsi Igaunijas kontekstā ar antisemītismu īpaši neizcēlās. Turpretim viņi arī noraidīja šovinismu un viņiem nebija agresīvas ārpolitikas kā nacistiem vai somu kustībām.[5]
Vabsi pārņēma noteiktus elementus no Itālijas fašistiem un Vācijas nacistiem, piemēram, romiešu sveicienu. Organizācijai bija sava uniforma, simbolika, kā arī laikraksts "Võitlus".[6] Viņi arī valkāja melnu bereti kā formas tērpa galvassegu.
Organizācija uzturēja labas attiecības ar Somijas fašistu kustībām.[3]
Padomju historiogrāfijā Vabsu organizācija tika saukta par fašistisku vai profašistisku, jo viņu nacionālistiskā un pro-autoritārā ideoloģija daļēji pārklājās ar Musolīni fašistu politiku.[7]
Vēsture
labot šo sadaļuOrganizācijas aizsākumi meklējumi 1926. gadā, kad tika izveidota Igaunijas Brīvības cīnītāju līga (no nosaukuma saīsinājuma radās Vabsu nosaukums).[2] Tā bija Igaunijas brīvības cīņu veterānu organizācija, kurā varēja iestāties tikai veterāni, un tā nodarbojās ar bijušo karavīru interešu un tiesību aizstāvēšanu.
1929. gadā organizācija pārtapa politiskajā organizācijā, kurā varēja iestāties arī personas, kuras nebija ņēmušas dalību Igaunijas brīvības cīņās, bet 1932. gadā Vabsi kļuva par partiju.[8][2] Par organizācijas priekšsēdētāju Vabsu pirmajā kongresā 1930. gadā ievēlēja 1925. gadā atvaļināto ģenerālmajoru Andresu Larku, bet par viņa vietnieku iebalsoja advokātu, bijušo Igaunijas brīvības cīņu dalībnieku Artūru Sirku, kurš faktiski bija organizācijas vadītājs.
Ekonomiskās krīzes apstākļos organizācija arvien paplašinājās un īsā laika periodā kļuva par ievērojamu politisko spēku Igaunijas politikā.[9]
1932. gadā un 1933. gada jūnijā notikās parlamentā pārstāvēto partiju ierosināti referendumi par mēreniem valsts konstitūcijas grozījumiem. Abos gadījumos iniciatīvas neieguva nepieciešamo balsu skaitu.[2]
1933. gada oktobrī Vabsu izvirzītais konstitūcijas grozījumu projekts spēja savākt nepieciešamo balsu skaitu referendumā.[9] Jaunajā konstitūcijas redakcijā tika radikāli samazināta parlamenta un valdības loma par labu Igaunijas Valsts vecākajam.
1934. gada janvārī Vabsi pašvaldību vēlēšanās uzvarēja Tallinā un Tartu, kā arī ieguva ievērojamu vietu skaitu citās pašvaldībās.
24. janvārī stājās spēkā grozītā konstitūcija un aprīlī bija jānotiek Valsts vecākā vēlēšanām. Vabsi šim amatam par kandidātu izraudzījās Andresu Larku, kurš pēc priekšvēlēšanu datiem un kopējā noskaņojuma Igaunijā baudīja ievērojamu tautas atbalstu.[10] Larks kāda Tartu laikraksta veiktajā paraugnobalsošanā ieguva 4300 balsis, Laidoners pāri par 4000, bet Petss tikai 2800 balsu.[11] Vēlēšanas tā arī nenotika, jo 12. martā Konstantīns Petss un Johans Laidoners veica valsts apvērsumu, pēc kura Vabsu kustības darbība tika apturēta un vairāki simti tās biedri tika arestēti.[2]
Noriets
labot šo sadaļuOficiāli organizācija tika aizliegta 1935. gada decembrī pēc tam, kad bija atklāts, ka viņi gatavojušies pučam.[12] 1936. gadā vairāk kā simts Vabsu organizācijas dalībnieku tika notiesāti par puča gatavošanu.[2] Organizācijas nominālais vadītājs ģenerālis Larks tika notiesāts uz 15 gadiem, tomēr jau 1937. gadā tika amnestēts.[13] Sirkam, kurš faktiski vadīja organizāciju, 1934. gadā izdevās aizbēgt no cietuma uz ārzemēm, tomēr jau 1937. gada augustā viņš izdarīja pašnāvību Luksemburgā.[14] Visi notiesātie Vabsi, kas vēl atradās apcietinājumā, tika amnestēti 1938. gadā. Rezultātā sabiedrības atbalsts kustībai strauji kritās, un veterāni vairs nebija nopietna alternatīva iedibinātajai kārtībai.[15]
Mūsdienās
labot šo sadaļu2009. gadā notikās mēģinājums reģistrēt organizāciju ar Vabsu nosaukumu, tomēr Igaunijas varas iestādes atteicās to darīt.[16]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Andres Kasekamp. The Radical Right in Interwar Estonia. Palgrave Macmillan, 2000-06-03. ISBN 978-0-312-22598-8.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads ISBN 9984-643-44-1
- ↑ 3,0 3,1 Andres Kasekamp. The Radical Right in Interwar Estonia. Palgrave Macmillan, 2000-06-03. ISBN 978-0-312-22598-8.
- ↑ «Ajaloolane: ka vapsid ise pidasid end fašistideks». Arvamus (igauņu). 2017-08-18. Skatīts: 2022-11-11.
- ↑ https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/69734/Sander_Saavel_bak2020.pdf?sequence=1&isAllowed=y
- ↑ Eesti Vabadussõjalaste Liit Arhivēts 2011. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
- ↑ «Вапс | это... Что такое Вапс?». Словари и энциклопедии на Академике (krievu). Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ Conditions of democracy in Europe, 1919-39: systematic case-studies
- ↑ 9,0 9,1 Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8
- ↑ "Latvijas Kareivis" Citu domas[novecojusi saite] (25.11.33)
- ↑ "Latvijas Kareivis" Nacionālsociālistu atbilde Spengleram[novecojusi saite] (29.11.33.)
- ↑ "Latvijas Kareivis" Neizdevies apvērsuma mēģinājums Igaunijā[novecojusi saite] (10.12.35.)
- ↑ L.k.o.k. biogrāfija Larka, Andres
- ↑ "Kurzemes Vārds" Sirka pašnāvība — Igaunijas "vabsu" morāliskais sabrukums[novecojusi saite] (26.09.37.)
- ↑ «Estonica.org - The League of Veterans’ of the Estonian War of Independence». www.estonica.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-16. Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ "Postimees" Vabadussõjalaste Keskliit jätkab tegevust ajaloolise nimega (igauniski)