Aivars Stranga
Aivars Stranga (dzimis 1954. gada 15. jūnijā Rēzeknē) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
| ||||||
| ||||||
Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis un Latvijas un LU Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs. Galvenie Aivara Strangas pētījumu virzieni saistīti ar Latvijas 20. gadsimta vēsturi un ebreju vēsturi Baltijā.
Biogrāfija
labot šo sadaļuAivars Stranga dzimis 1954. gada 15. jūnijā Rēzeknē.
1972. gadā viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kurā strādā kopš 1980. gada.[2]
Vēl 1990. gados Aivars Stranga sāka kritizēt Kārli Ulmani, kas vēsturniekiem bija diezgan liels šoks, atgādināja vēsturnieks, skolotājs un “Skola2030” eksperts Valdis Klišāns.[3]
Laika posmā no 1995.-2000. gadam strādāja Latvijas Ārpolitikas institūtā.[2]
Profesors Aivars Stranga ir bijis viesprofesors Stenfordas universitātē (2003.g.) (ASV), Joensū universitātē (1996., 1998.g.) un Turku Universitātē (2002., 2004.g.) (Somijā).[2]
Kopš 2009. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.[4]
Pasniedzēja darbība
labot šo sadaļuLU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) profesors (1995), LU VFF Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs (2008).[2]
Akadēmiskie kursi: Latvijas vēsture 20.gs., Latvijas ebreju vēsture 16. — 20.gs., Eiropas diplomātijas vēsture 17. — 20.gs., Baltijas vēsture 13. — 20.gs. (angļu val.), Latvijas kultūra un māksla (1900—1945), Latvijas jaunāko laiku vēstures historiogrāfija, Mīti Latvijas vēsturē.[5]
Profesionālā darbība ārvalstīs: dalība 34 starptautiskās zinātniskajās konferencēs, mācību kursi un lekcijas starptautisko attiecību vēsturē, Baltijas valstu vēsturē 19.gs. beigās — 20.gs. divpadsmit universitātēs.[5]
Zinātniskā darbība
labot šo sadaļuDr. habil. hist. (1994).[4][5]
LZA korespondētājloceklis (1998).[5]
Galvenie pētījumu virzieni: Latvijas 20. gadsimta vēsture, ebreju vēsture Baltijā, Latvijas ārpolitikas, t.sk. Latvijas — Krievijas attiecības 20.gs., Latvijas iekšpolitika 20.gs. 20.—30. gados, K. Ulmaņa autoritārā režīma būtības un sociāldemokrātu darbības izpēte.[5]
Zinātniskie projekti: valsts pētījumu programma “Letonika”, projekti “Latvija Otrajā pasaules karā”, “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20.gs.”, Valsts prezidenta Vēsturnieku komisija.[5]
Sabiedriskā darbība
labot šo sadaļuNo 1994. gada — muzeja “Ebreji Latvijā” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.[5]
1995 — 2000 — Latvijas Ārpolitikas biedrības priekšsēdētājs.[5]
No 1998.g. Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis, Holokausta apakškomisijas vadītājs.[5]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2013. gadā profesors kļuva par Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības izvēlēto godpilnā titula “Gada vēsturnieks 2013” īpašnieku.[2]
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuAivars Stranga publicējis vairāk nekā 10 monogrāfijas, nodaļas 4 monogrāfijās, 2 brošūras, virs 100 rakstu zinātniskajos žurnālos Latvijā un ārzemēs (t.sk. recenzējamos žurnālos — 26), 10 rakstus enciklopēdijās, sastādījas 2 dokumentu krājumus, 3 mācību grāmatas. Kolektīvā monogrāfija “Latvijas vēsture. 20. gadsimts” (2005) tulkota krievu, angļu, franču, vācu valodā.[5]
- Ebreji Baltijā. Rīga: LU žurnāla "Latvijas vēsture" fonds, 2008. — ISBN 978-998-464-38-16
- Latvija: neatkarības pēdējais cēliens. Rīga: Mansards, 2022.
- Latvijas ebreji revolūciju un Neatkarības kara laikā: 1917-1920. Rīga: LU, 2023.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latgales dati: Aivars Stranga». Latgales dati. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 6. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Izstāde ,,Profesoram Aivaram Strangam 60”». www.bvef.lu.lv (latviešu). 2014-06-12. Skatīts: 2023-12-13.
- ↑ Cube www.cube.lv. «Kā runāt par vēsturi, no kuras mums kauns? Muzeju izglītības izlaušanās mokas. Diskusijas atšifrējums». www.creativemuseum.lv (latviešu), 2020-09-14. Skatīts: 2023-12-13.
- ↑ 4,0 4,1 «Akadēmijas locekļi». www.lza.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-13.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 «Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunievēlēto locekļu īsas biogrāfijas - 2009.g. 7.decembris». Latvijas Zinātņu akadēmijas arhīvs. Skatīts: 2023-12-13.
- ↑ «Latvijas ebreji revolūciju un Neatkarības kara laikā: 1917-1920». satori.lv (latviešu). 2023-08-11. Skatīts: 2023-12-13.