Šis raksts ir par upi Eiropā. Par citām jēdziena Reina nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Reina (vācu: Rhein, franču: Rhin, nīderlandiešu: Rijn) ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe. Sākas Šveices Alpos Graubindenes kantonā, netālu no Sengotarda pārejas kā divas upītes - Priekšreina (Vorderrhein) un Aizreina (Hinterrhein).

Reina
vācu: Rhein
franču: le Rhin
nīderlandiešu: Rijn
Reina pie Lorelejas klints
Reina pie Lorelejas klints
Reina (Eiropa)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Alpi
46°37′57″N 8°40′29″E / 46.63250°N 8.67472°E / 46.63250; 8.67472
Ieteka Ziemeļjūra
51°47′47″N 3°50′55″E / 51.79639°N 3.84861°E / 51.79639; 3.84861Koordinātas: 51°47′47″N 3°50′55″E / 51.79639°N 3.84861°E / 51.79639; 3.84861
Caurteces valstis Karogs: Šveice Šveice, Karogs: Lihtenšteina Lihtenšteina, Karogs: Austrija Austrija, Karogs: Vācija Vācija, Karogs: Francija Francija, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Garums 1233 km
Iztekas augstums 2412 m
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 2 200 m³/s 
Baseina platība 185 000 km² 
Galvenās pietekas
Oficiālais nosaukums: Reina starp Eltvili un Bingeni (Rheinauen zwischen Eltville und Bingen)
Iekļauts 1976. gada 26. februāris
Aizsardzības nr. 88
platība 566 ha
Reina Vikikrātuvē

Līdz Bodenezeram upi sauc par Alpu Reinu (102 km), no Bodenezera līdz Bāzelei par Kalnu Reinu (145 km). šajos posmos upe ir strauja, pie Šafhauzenes veido 20 m augstus ūdenskritumu. No Bāzeles līdz Bingenai (mazliet lejpus Maincas (Augšreina — 358 km) upe plūst pa līdzenumu, krastos augļu un vīna dārzi. Vidusreinas posmā (no Bingenas līdz Bonnai — 126 km) Reina plūst caur Reinas Šīferkalniem, veidojot krāšņu, līdz 300 m dziļu ieleju. Lejasreina (212 km) ir tipiska līdzenuma upe. Tuvojoties ietekai Ziemeļjūrā, veido vairākas attekas. Kopēja delta ar Māsu un Šeldu.

Reinas vārds cēlies no ķelturenos (stipra straume). Tāpat kā Donava, senatnē Reina kalpoja par dabisko robežu starp romiešu "civilizēto" pasauli un ģermāņu "barbaru" ciltīm, tā bija nemitīgu cīņu arēna. Pēc Rietumromas sabrukuma, savstarpējo cīņu turpināja divas valstis - Francija un Vācija, kas centās nostiprināties Reinas krastos. Būtībā cīņa beidzās tikai ar ES izveidošanos.

Reina vienmēr ir kalpojusi par lielu transporta artēriju, jo izdevīgi savienoja lauksaimnieciskos dienvidus ar rūpniecības centriem lejtecē.

1976. gadā Reinas augštece Badenē-Virtembergā starp Eltvili un Bingeni tika iekļauta Rāmsaras konvencijas aizsargājamo vietu sarakstā.

Galvenās pietekas

labot šo sadaļu
  • Āre - 295 km - kreisais krasts
  • Ille - 208 km - kreisais krasts
  • Nekāra - 367 km - labais krasts
  • Maina - 524 km - labais krasts
  • Lāna - 245 km - labais krasts
  • Mozele - 545 km - kreisais krasts
  • Rūra - 235 km - labais krasts
  • Lipe - 237 km - labais krasts

Lielākās pilsētas Reinas krastos

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu