Ungārijas Bruņotie spēki

Ungārijas bruņotie spēki (ungāru: Magyar Honvédség) ir Ungārijas valsts nacionālie bruņotie spēki. Bruņotos spēkus veido militārā administrācija, sauzemes un gaisa spēki. To pirmsākumi meklējami 1848. gada 16. maijā, pašreizējā veidā tie tika izveidoti 1990. gada 15. martā.

Vēsture

Austroungārijā

Ungārijas armijas virsnieks 1869. gadā

Ungāru zemessardzes vienības tika izveidotas 1848.–1849. gada Ungārijas revolūcijas laikā, tās piedalījās kaujās pret Austrijas armiju, kā arī Ungārijas teritorijā esošo mazākumtautību apspiešanā. Pēc sacelšanās apspiešanas zemessardzes spēki tika izformēti. 1867. gada līgums ļāva Ungārijai izveidot savus bruņotos spēkus (Magyar Királyi Honvédség) kā daļu no Austroungārijas bruņotajiem spēkiem. Ungārijas armijas virsnieku apmācībai tika dibināta militārā akadēmija ''Ludovika''. Ungāru karavīri Austroungārijas bruņotajos spēkos piedalījās Bokseru sacelšanās apspiešanā Ķīnā.

Ungārijas militārās vienības piedalījās Pirmajā pasaules karā Austroungārijas armijas un flotes sastāvā. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada rudenī Austroungārijas bruņotie spēki beidza pastāvēt. 1918. gada 17. oktobrī Ungārijas parlaments lauza savienību ar Austriju un pasludināja valsts neatkarību.

1918–1920

1918. gada 7. decembrī Rumānijas karaspēks šķērsoja Austroungārijas robežu uz dienvidiem no Brašovas un ieņēma to. Līdz 1919. gada sākumam Rumānijas karaspēks okupēja Transilvāniju un pēc tam to anektēja.

1919. gada 21. martā tika proklamēta Ungārijas Padomju Republika un sākās Sarkanās gvardes veidošana, kas 1919. gada 25. martā tika reorganizēta par Sarkano armiju, taču Padomju Republika krita cīņās pret Rumāniju, Čehoslovākiju un Ungārijas karalistes atjaunošanas atbalstītājiem, kas ilga tikai 133 dienas.

1919. gada 9. augustā Ungārijas jaunā valdība paziņoja par Nacionālās armijas (Nemzeti Hadsereg) atjaunošanu.

1920. gada 4. jūnijā Ungārija parakstīja Trianonas līgumu.

1920–1938

1927. gada 5. aprīlī Romā starp Itāliju un Ungāriju tika parakstīts draudzības, sadarbības un arbitrāžas līgums, saskaņā ar kuru Itālija sāka piegādāt Ungārijai ieročus.

1928. gadā sākas bruņutehnikas vienību izveide.

20. gadsimta 30. gados notika Ungārijas tuvināšanās ar fašistisko Itāliju un nacistisko Vāciju. Vīnes arbitrāžas rezultātā 1938. gada 2. novembrī Ungārija ar Vācijas atbalstu ieguva 11927 km² Čehoslovākijas teritorijas, kurā dzīvoja 1 miljons iedzīvotāju. 1938. gadā Ungārija atcēla Trianonas līguma noteiktos militāros ierobežojumus. Brigāžu skaits 1938. gadā tika palielināts līdz 21 brigādei, bet 1939. gadā — līdz 24 brigādēm.

1939. gada 24. februārī Ungārija pievienojās Antikominternes paktam. No 1939. līdz 1940. gadam Ungārijas ekonomiku sāka pielāgot militārām vajadzībām — valdība uzsāka piecu gadu bruņošanās programmu, 900 rūpniecības uzņēmumi tika nodoti militārai kontrolei, militārie izdevumi tika palielināti (no 16% 1937.–1938. gadā līdz 36% 1941. gadā).

1939. gada martā Ungārija okupēja Čehoslovākijas teritoriju, likvidējot pasludināto Karpatu Ukrainu. Nedaudz vēlāk, no 1939. gada 23. līdz 31. martam, Ungārija cīnījās pret Slovākiju, ieņemot daļu teritorijas tās austrumu daļā.

1939. gada 1. oktobrī Ungārijas bruņoto spēku sastāvā tika izveidots pirmais izpletņlēcēju bataljons.

1940–1945

1940. gada 20. novembrī Ungārija pievienojās Trīspusējam paktam, noslēdzot militāru aliansi ar Itāliju, Japānu un Vāciju.

1941. gada aprīlī Ungārija piedalījās iebrukumā Dienvidslāvijā. Arī 1941. gada aprīlī Ungārijas armijas vienības pastiprināja robežsardzi pierobežā ar PSRS. 1941. gada jūnija sākumā pierobežas zona gar padomju un Ungārijas robežu tika nodota militārajai administrācijai. Līdz 1941. gada 23. jūnija rītam Ungārija aprobežojās ar aktīvu PSRS teritorijas izlūkošanu, neuzsākot nekādas kaujas operācijas. 1941. gada 23. jūnija rītā 60 vācu un ungāru karavīru šķērsoja PSRS robežu. Pēc gandrīz trīs stundu ilgas cīņas ungāru karaspēks cieta jūtamus zaudējumus un atkāpās Ungārijas teritorijā. 1941. gada 25. jūnija rītā uzbruka Ungārijas armijas regulārās vienības. 1941. gada 27. jūnijā Ungārija oficiāli pieteica karu PSRS.

Ungāru karavīri Karpatu kalnos 1944. gadā

Līdz 1944. gada vidum kopējais Ungārijas karavīru skaits sasniedza 700 tūkstošus. 1944. gada vidū Ungārijas karavīru skaits Austrumu frontē pakāpeniski pieauga no 113 tūkstošiem 1943. gada vidū līdz 373 tūkstošiem 1944. gada vidū. Papildus tam Ungārijas pilsoņi dienēja SS formējumos. Kopumā SS vienībās un karaspēkā dienēja līdz 40 tūkstošiem ungāru un 80 tūkstoši Ungārijā dzīvojošo vāciešu.

Ungārijas Tautas armija

Ungārijas Tautas armijas emblēma

Pēc miera līguma parakstīšanas 1947. gada 10. februārī Parīzes miera konferencē sākās Ungārijas armijas veidošana, kas 1951. gada 1. jūnijā ieguva nosaukumu Ungārijas Tautas armija (Magyar Néphadsereg). Ungārijas bruņotie spēki tika veidoti pēc padomju parauga. Daļa virsnieku apguva papildu apmācību PSRS militārajās skolās.

No 1955. gada maija līdz 1991. gadam Ungārijas Tautas Republika bija Varšavas paktas dalībvalsts.

1956. gadā Ungārijas armijas vienības piedalījās 1956. gada revolūcijas apspiešanā.

Ungārijas Tautas armijas parāde 1964. gadā

Turpmāk tika veikta militārā reforma, kuras laikā tika samazināts bruņoto spēku skaits un pieņemts jauns bruņoto spēku formas tērps (ar nelielām izmaiņām tika atgriezti tradicionālie Ungārijas armijas formas tērpi).

Mūsdienās

Ungārijas karavīri

1989. gada oktobrī Ungārijas valdība nolēma pārveidot valsti par parlamentāru republiku. Sākās militārā reforma. 1990. gada 15. martā Ungārijas Tautas armija tika pārdēvēta par Ungārijas armiju (Magyar Honvédség).

Savukārt 20. gadsimta 90. gados tika pieliktas ievērojamas pūles, lai modernizētu Ungārijas armiju un apgādātu to atbilstoši Rietumu standartiem, galvenokārt ar mērķi pievienoties NATO. Tas prasīja pārskatīt organizācijas principus, militāro doktrīnu un apmācību.

1999. gada 12. martā Ungārija pievienojās NATO.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ungārijas Bruņotie spēki.