Trīspusējais pakts
Trīspusējais pakts, zināms arī kā 1940. gada Trīs spēku pakts vai 1940. gada Berlīnes pakts (vācu: Dreimächtepakt, itāļu: Patto Tripartito, japāņu: 日独伊三国同盟) ir starptautisks līgums (pakts), kas tika noslēgts 1940. gada 27. septembrī starp Ass valstīm — Antikominternes pakta dalībniecēm: Vāciju (Joahims fon Ribentrops), Itāliju (Galeaco Čano) un Japānu (Saburo Kurusu) uz 10 gadiem.
Trīspusējais pakts paredzēja ietekmes zonu noteikšanu starp Ass valstīm, jaunas pasaules kārtības nodibināšanu un savstarpējo militāro palīdzību. Vācijai un Itālijai tika piešķirta vadošā loma Eiropā, bet Japānas impērijai — Āzijā.[1] Tādējādi Japāna saņēma formālas tiesības anektēt franču īpašumus Āzijā, ko tā izmantoja, nekavējoties uzbrūkot Francijas Indoķīnai.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bogusław Wołoszański. Tajna wojna Stalina, wyd. 1999, str. 263—300.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |