Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (195591) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums. Līgums ieguvis savu nosaukumu no tā parakstīšanas vietas, kas notika Varšavā (1955. gada 14. maijā). Līgumu parakstīja Austrumu bloka valstis. Šis līgums vēl spilgtāk iezīmēja divas pretējās puses Aukstajā karā.

Varšavas pakta logo
Eiropas valstu armijas 1973. gadā

Varšavas pakta parakstīšana bija kā Austrumu bloka atbilde uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma. Varšavas paktu parakstīja Albānijas Tautas Republika, Bulgārijas Tautas Republika, Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika, Vācijas Demokrātiskā Republika, Ungārijas Tautas Republika, Polijas Tautas Republika, Rumānijas Tautas Republika un Padomju Savienība. Albānijas Tautas Republika pēc 1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas. Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt. Varšavas pakta ietvaros, tomēr noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē. Līdz ar pārmaiņām PSRS un revolūcijām dažādās bijušā Austrumu bloka valstīs, 1991. gada 1. jūlijā izjuka Varšavas pakta savienība.

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija.

Ārējās saites labot šo sadaļu