Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu[1] (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā). CO pieder pie sāļus neradošajiem oksīdiem. Oglekļa monoksīds veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos. Oglekļa monoksīdu (sintēzes gāzes sastāvā) plaši lieto par metanola izejvielu. Tas arī ir viens no sintētiskās dīzeļdegvielas un benzīna ražošanas starpproduktiem (ražojot no akmeņoglēm). Oglekļa monoksīdu ģeneratorgāzes veidā agrāk lietoja par degvielu, ja nebija pieejami naftas produkti.
| Oglekļa monoksīds | |
|---|---|
  Oglekļa monoksīda struktūrformula un molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | oglekļa(II) oksīds, tvana gāze |
| CAS numurs | 630-08-0 |
| Ķīmiskā formula | CO |
| Molmasa | 28 g/mol |
| Blīvums | 1,145 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 68 K (-205 °C) |
| Viršanas temperatūra | 81 K (-192 °C) |
| Šķīdība ūdenī | 27,6 mg/l (25 °C) |
Iegūšana
labot šo sadaļuCO var iegūt no oglekļa un skābekļa: sākotnēji ogleklis sadeg skābeklī un veidojas oglekļa dioksīds (reakcija ir eksotermiska):
- C + O2 → CO2
Tad kvēlojošās ogles to reducē par oglekļa monoksīdu (reakcija ir endotermiska):
- C + CO2 → 2CO
Toksikoloģija
labot šo sadaļuOglekļa monoksīds ir nāvējoši indīga gāze, kas nav konstatējama pēc smakas! |
Saindēšanās ar oglekļa monoksīdu notiek pēc tāda paša mehānisma, kā ar zilskābi un cianīdiem. Oglekļa monoksīds veido ļoti stabilu kompleksu (karboksihemoglobīnu) ar asinīs esošo hemoglobīnu, tādējādi hemoglobīns zaudē spēju pārnest skābekli. Saindēšanās ar tvana gāzi notiek ugunsgrēku laikā; atrodoties noslēgtās telpās, kur darbojas iekšdedzes dzinēji (garāžās); nepareizi ekspluatējot autonomās apkures iekārtas (pārāk agri noslēdzot krāsnis vai darbinot gāzes apkures iekārtas nepietiekamas skābekļa padeves apstākļos). Latvijā no tvana gāzes ik gadu mirst ap 150 cilvēku.[2]
Saindējoties ar CO, vieglos gadījumos novērojamas galvassāpes, reibonis, nelaba dūša, vemšana, ādas piesārtums, paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Smagāk saindējoties, sākas miegainība, pēc tam samaņas zaudēšana, krampji, koma. Ja CO iedarbība turpinās, apstājas elpošana un sirdsdarbība, iestājas nāve. Pēc saindēšanās novēršanas bieži novērojamas smagas komplikācijas, kā smadzeņu asinsrites traucējumi, miokarda infarkts, redzes un dzirdes traucējumi.
Vieglas saindēšanās gadījumā cietušais nekavējoties jānogādā tīrā gaisā, var dot dzert stipru tēju vai kafiju, ostīt vati ar ožamo spirtu. Smagi saindējies cilvēks jāiznes tīrā gaisā (glābējiem jāuzmanās nesaindēties pašiem), jāatpogā apkaklīte un josta, jānodrošina miers un siltums. Nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Jādod skābekļa spilvens, bet tālākā ārstēšana veicama slimnīcā.
Telpās, kur darbojas sadegšanas apkures iekārtas, tiek ieteikts uzstādīt tvana gāzes detektorus.[3]
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «G4S. Легче или тяжелее воздуха угарный газ и где надо устанавливать датчик угарного газа?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 5. martā. Skatīts: 2023. gada 5. martā.
- ↑ Ieva Puķe. No klienta par pacientu. Žurn. "Ir". 2014, № 49, 47. lpp.
- ↑ 10 eiro vai dzīvība? Lasītāja: es gandrīz nomiru un vēlos izglābt citus. Delfi
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oglekļa monoksīds.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |