Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.[1] Tas sastopamas Kenijā un Somālijā, kā arī, iespējams, Džibutijā, Eritrejā un Etiopijā.[2] Tuksneša kārpcūkai ir divas pasugas, no kurām viena — Kāpas kārpcūka (P. a. aethiopicus) — ir izmirusi. Tā mājoja Austrumkāpā, Dienvidāfrikā, un izmira ap 1865. gadu.[2]
| Tuksneša kārpcūka Phacochoerus aethiopicus (Pallas, 1766) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Neatgremotāju apakškārta (Nonruminantia) |
| Dzimta | Cūku dzimta (Suidae) |
| Ģints | Kārpcūkas (Phacochoerus) |
| Suga | Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) |
| Izplatība | |
 | |
 Tuksneša kārpcūka Vikikrātuvē | |
Evolūcijas vēsture
labot šo sadaļuVecākās kārpcūku fosilijas saglabājušās no holocēna laika, norādot uz divu sugu ļoti senu līdzās pastāvēšanu (parastajai kārpcūkai (P. africanus) un tuksneša kārpcūkai ir atšķirīgi vēsturiskie priekšteči). Šo divu seno kārpcūku līniju priekštečiem ir atšķirīgs priekšzobu skaits. 19. gadsimtā, kad Dienvidāfrikā izmira tuksneša kārpcūkas, uzskatīja, ka šī suga dzīvnieku pasaulei ir zudusi. Tikai 21. gadsimta DNS un morfoloģijas analīžu pētījumi atklāja, ka Austrumāfrikā dzīvojošā kārpcūka ir nevis parastās kārpcūkas pasuga, bet gan, ka tā ir Dienvidāfrikā izmirušās kārpcūkas radiniece.[3][4]
Izskats
labot šo sadaļu_at_Jacksonville_Zoo.jpg)
Tuksneša kārpcūka ir masīvi veidota cūka, kurai raksturīgs dzimumu dimorfisms: tēviņi ir ievērojami lielāki nekā mātītes, kā arī sugai raksturīgās kārpas (ādas sabiezinājumi) uz sejas ir daudz lielākas un izteiksmīgākas tēviņiem, arī ilkņi tēviņiem ir garāki un masīvāki. Ķermeņa garums ir 100—145 cm, augstums skaustā apmēram 50 cm, svars 45—130 kg.[5] Kārpcūkai ir masīva, liela un nedaudz saplacinātas formas galva. Jaunās kārpcūkas ir līdzīgas pieaugušajiem īpatņiem, bet to kārpas ir mazākas un tām nav ilkņu, kuri sāk lēnām augt tikai pēc dzimumbrieduma sasniegšanas.[5] Lielākā daļa tuksneša kārpcūku ir brūnas (gan tumšākas, gan gaišākas) ar īsu, asu, reti augošu matojumu. Garāks matojums jeb krēpes (abiem dzimumiem) aug uz muguras un kakla aizmugures. Reizēm krēpes ir gaišākas nekā pārējais ķermenis.[5]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuGalvenā morfoloģiskā iezīme, kas atšķir tuksneša kārpcūku no parastās kārpcūkas, ir priekšzobu iztrūkums tuksneša kārpcūkai: augšžoklī priekšzobu nav vispār, apakšžoklī priekšzobu nav vai arī to skaits ir samazināts (2—4 zobi).[6] Parastā kārpcūka ir arī nedaudz lielāka nekā tuksneša kārpcūka, un tās ilkņi ir saliektāki.[6] Līdzīgas kārpcūkām ir arī tuvu radniecīgās krūmu cūkas (Potamochoerus) un milzu mežacūkas (Hylochoerus), tomēr tuksneša kārpcūkai kārpas uz sejas un ilkņi ir lielāki un izteiksmīgāki.[5]
Uzvedība
labot šo sadaļuTuksneša kārpcūka galvenokārt uzturas savannā, lai gan spēj izturēt sausākus un karstākus apstākļus nekā parastā kārpcūka, tādēļ sastopama arī pustuksnesī. Kopumā tuksneša kārpcūkas izvairās no mežiem un biezi aizaugušām teritorijām. Tās nepanes aukstumu, tādēļ uzturas tikai ielejās.[5] Kārpcūkas ir aktīvas tikai gaišajā dienas laikā. Ļoti karstās dienās tās galvenokārt uzturas ēnā, bet vēsākā dienā aktīvi ganās un barojas, rokot augu saknes un dzinumus.[5] Kopumā tuksneša kārpcūkas ir samērā mazkustīgas un dienas laikā barojas 3—4 km plašā teritorijā, reizēm tās noiet 7 km dienā.[5]
Tuksneša kārpcūkas, atkarībā no dzimuma, dzīvo vai nu barā (mātītes un to mazuļi), vai ir vienpatņi (pieauguši tēviņi). Bars pakļaujas vecākajai un lielākajai mātītei, tai pakļaujas arī pieauguši tēviņi, ja tādi ir barā.[5] Baram ir teritorija, apmēram 10 km² liela, kas parasti atrodas ūdenstilpes tuvumā. Kārpcūkas rok dziļas alas vai pārņem citu dzīvnieku izraktās alas. Tās ik pa laikam tiek nomainītas, un kopumā vienā teritorijā ir apmēram 10 alu vietas. Alās kārpcūkas slēpjas no ienaidniekiem, īpaši tās pasargā no plēsējiem jaunās cūkas un mazuļus. Ganoties un meklējot barību, kārpcūkas vienmēr atrodas kādas alas tuvumā.[5] Reizēm divu baru teritorijas pārklājas un katrs bars izmanto vienas un tās pašas alas atšķirīgos laikos. Bariem satiekoties, tie neizrāda agresiju viens pret otru, piemēram, ja alas jau ir aizņemtas, atnākušais bars dodas tālāk, meklēt citas alas.[5]
Barība
labot šo sadaļuTuksneša kārpcūka ir zālēdāja un galvenokārt barojas ar zāli, augu saknēm un krūmu dzinumiem. Salīdzinot ar parasto kārpcūku, tā ir mazāk izvēlīga un barojas ar visdažādākajiem augiem, kas aug tās teritorijā. Kārpcūka ik pa laikam, kad grūti atrast citu barību, barojas arī ar augļiem, kukaiņiem. Nozīmīgs barības resurss ir augu saknes, gumi un sīpoli, kurus dzīvnieks izrok ar saviem ilkņiem un šņukuru. Retos gadījumos tā apēd savus ekskrementus un citu dzīvnieku ekskrementus, bada laikos tiek ēsta arī maita.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļuPārošanās sezona parasti sākas lietus sezonas beigās, maksimumu sasniedzot aprīlī. Šajā laikā, lai piesaistītu tēviņus, mātītes, kas meklējas, sāk ļoti bieži urinēt, apmēram 10 reizes biežāk nekā tēviņi. Tēviņi tādējādi jau no liela attāluma atrod mātītes. Reizēm tēviņi paliek kopā ar mātīšu baru, līdz visām mātītēm ir beigusies meklēšanās. Mazuļi dzimst laikā no augusta līdz decembrim, maksimumu sasniedzot septembrī. Grūsnības periods ilgst 160—175 dienas.[5] Par mazuļiem rūpējas tikai māte, un tēviņš pēc sapārošanās mātīti atstāj.
Parasti piedzimst 2—3 sivēni (var būt 1—8 sivēni), kas tiek dzemdēti un paslēpti alā. Ārpus alas mazuļi iznāk apmēram 3 nedēļu vecumā un sāk sekot savai mātei visur, kur vien viņa iet. Māte tos zīda ar pienu līdz apmēram 6 mēnešu vecumam. Dzimumbriedumu tuksneša kārpcūkas sasniedz 1,5—2 gadu vecumā. Tā kā jaunās kārpcūkas nobriest lēnām, mātītei ir divas mazuļu grupas, kurām ir atšķirīgs vecums (tekošā gada sivēni un iepriekšējā gada mazuļi). Mātītes ir ļoti agresīvas un bezbailīgas, aizstāvot savus mazuļus.[5] Tuksneša kārpcūkas savvaļā dzīvo 7—18 gadus. Vislielākā mirstība ir jaunajām kārpcūkām, izdzīvo tikai 50% no mazuļiem. Tie parasti kļūst par medījumu dažādiem lielajiem plēsējiem, piemēram, lauvām, leopardiem, gepardiem un hiēnām.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļuTuksneša kārpcūkai ir 2 pasugas:
- †Phacochoerus aethiopicus aethiopicus
- Phacochoerus aethiopicus delamerei
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mammal Species of the World: Phacochoerus aethiopicus
- ↑ 2,0 2,1 IUCN: Phacochoerus aethiopicus
- ↑ Randia, E.; D′Huart, J.-P.; Lucchini, V.; Aman, R. (2002). "Evidence of two genetically deeply divergent species of warthog, Phacochoerus africanus and P. aethiopicus (Artiodactyla: Suiformes) in East Africa". Mammalian Biology. 67 (2): 91–96. doi:10.1078/1616-5047-00013
- ↑ Rediscovery of the Cape Warthog Phacochoerus aethiopicus: A Review
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 ADW: Phacochoerus aethiopicus
- ↑ 6,0 6,1 Research Gate: Phacochoerus aethiopicus, Desert warthog