Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām. Cūku dzimtā ir 18 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Visas cūku dzimtas sugas dzīvo vai nu Eiropā, vai Āzijā, vai Āfrikā un šo kontinentu salās.

Cūku dzimta
Suidae (Gray, 1821)
Bārdainā cūka (Sus barbatus)
Bārdainā cūka (Sus barbatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaNeatgremotāju apakškārta (Nonruminantia)
DzimtaCūku dzimta (Suidae)
Cūku dzimta Vikikrātuvē

Senākās cūku dzimtas dzīvnieku fosilijas ir atrastas Āzijā, un tās ir oligocēna fosilijas. Miocēnā cūkas sasniedza Eiropu.[1] Dažādie fosilie atradumi liecina par cūku ēšanas ieradumiem. Senie dzīvnieki bija gan izteikti veģetārieši, gan maitēdāji.[2]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Sulavesi babirusa cūkai (Babyrousa celebensis) ir iespaidīgi ilkņi

Cūku dzimtas dzīvnieki ir vislīdzīgākie pārnadžu kārtā saviem senajiem priekštečiem. Artšķirībā no pārējiem pārnadžiem tiem ir 4 pirksti katrai pēdai, lai arī ejot tās atbalstās tikai uz 2 vidējiem pirkstiem. Cūkām ir arī ļoti vienkārša gremošanas sistēma, salīdzinot ar pārējiem pārnadžiem.[3]

Cūku dzimtas dzīvnieki ir gan maza auguma, gan samērā lieli. Mazākā ir pundurcūka (Porcula salvania), kas ir 58 - 66 cm gara un sver 6 - 9 kg. Lielākā ir milzu mežacūka (Hylochoerus meinertzhageni), kuras ķermenis var sasniegt 2,1 m garumu, augstums skaustā 1,1 m, bet svars ir apmēram 275 kg. Visām sugām tēviņi ir lielāki par mātītēm un tiem ir iespaidīgi ilkņi.[3] Kopumā cūkām ir kompakti, muskuļaini ķermeņi, lielas galvas, īsi kakli, mazas acis un bieži salīdzinoši lielas ausis. Cūkām ir raksturīgi, ka deguns ir šņukura formā, kas piemērots zemes rakšanai. Kažoki parasti ir saraini, astes īsas.

Uzvedība un vairošanās labot šo sadaļu

 
Mātītes parasti dzīvo baros kopā ar saviem dzimumbriedumu nesasniegušiem sivēniem

Par spīti savam robustajam izskatam, cūku dzimtas dzīvnieki ir inteliģenti un viegli piemērojas izmaiņām. Mātītes turas baros kopā ar jaunajiem dzimumbriedumu nesasniegušiem sivēniem, bet tēviņi ir vientuļnieki vai apvienojas nelielos vecpuišu bariņos. Kopumā cūku dzimtas dzīvnieki nav teritoriāli, un savā starpā konfliktē tikai riesta laikā.

Parasti piedzimst 1 - 12 sivēni, atkarībā no sugas. Mātīte pirms sivēnu dzimšanas no zāles iekārto dzimšanas migu, kurā mazuļi pavada savas pirmās 10 dienas. Ar pienu tie tiek zīdīti apmēram 3 mēnešus. Dzimumbriedums tiek sasniegts 18 mēnešu vecumā, lai gan kuiļi pāroties sāk, tikai sasniedzot 4 gadu vecumu, kad ir sasnieguši pilnu augumu un masu.

Cūkām ir ļoti laba dzirde, tās ir arī pļāpīgas, ar attīstītu vokalizāciju. Savā starpā tās komunicē ar dažāda veida skaņām, rukšķēšanu, spiegšanu un kviekšanu ieskaitot. Tām ir ļoti laba oža. Liela daļa cūku dzimtas sugu ir visēdājas, kas barojas ar dažādiem augiem, lapām, sēklām, augļiem, saknēm, kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, tās ēd pat vardes un peles. Ir sugas, kas ir veģetārietes.[3]

Zobi liecina par to, ko cūkas ēd. Tām ir ilkņi, kas lielākajai daļai pārnadžu ir izzuduši. Ilkņi cūkām ir lieli un iespaidīgi. Tos lieto gan, lai izraktu saknes, gan, lai cīnītos.

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Palmer, D., ed (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. pp. 269. ISBN 1-84028-152-9
  2. Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. pp. 212–213. ISBN 0-8160-1194-X.
  3. 3,0 3,1 3,2 Cumming, David (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 500–503. ISBN 0-87196-871-1.