Zobi

Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku. Tie veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Daži mugurkaulnieki, galvenokārt plēsēji, tos izmanto arī medīšanai un aizsardzībai. Cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā. Zobi nav veidoti no kaula, tie ir dažādu blīvu un ļoti cietu audu veidojums. Zobu saknes ir no ārpuses nosegtas ar smaganām, kuras veic aizsargfunkciju pret ārējās vides ietekmi.

Zobu priekšpuse

Katrai zīdītāju sugai ir atšķirīgi zobi, tāpēc paleontologi pēc fosiliju zobiem var noteikt konkrētās sugas izcelsmi. Tas ir pats vienkāršākais veids, kā pēc fosilijām noteikt sugas identitāti.^{[nepieciešama atsauce]} Dzīvniekus iedala zālēdājos un gaļēdājos, un tāpēc arī katram no šiem dzīvniekiem ir sava zobu forma. Zālēdājiem tie vairāk ir noapaļotas formas, lai vieglāk būtu barību sakošļāt, bet gaļēdājiem tie parasti ir ļoti smaili, lai vieglāk varētu nogalināt un saplosīt savu medījumu.

Cilvēkiem pirmie zobiņi sāk parādīties apmēram no sešu mēnešu vecuma, kas jaundzimušajam parasti ir sāpīgs periods, lai gan pa retam ir arī tādi gadījumi, ka piedzimst bērns ar vienu vai vairākiem zobiņiem. Šādus zobiņus mēdz saukt par jaundzimušo zobiņiem.

Anatomija

Zoba shematiska uzbūve

Zobu anatomija ir pētījumu joma anatomijā, kurā tiek pētīta cilvēku zobu struktūra. Zobu attīstība, izskats un to klasifikācija ietilpst zobu anatomijā. Šajā nozarē pēta visas šīs iepriekš minētās problēmas. Zobu veidošanās sākas jau pirms dzimšanas, un to morfoloģiski sāk uzskaitīt jau kopš šī laika. Zobu anatomija ir arī taksonomijas zinātne, kas ir saistīta ar zobu nosaukumiem un to uzbūvi. Šī informācija izmantojama zobu ārstēšanas procesā. Parasti ir 20 primārie zobi jeb nepastāvīgie zobi un 32 pastāvīgie zobi.

Tiek izdalīti šādi zobu veidi: priekšzobi (incisīvi), acu zobi (kanīni), mazie dzerokļi (premolāri), lielie dzerokļi (molāri).

Emalja

Zobu emalja ir visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa. Tā pārklāj zobus no ārpuses, pasargājot tos no bojāšanās un nodilšanas, neļaujot tajos iekļūt mikrobiem. Normālas emaljas krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz pelēcīgi baltai.

Dentīns

Dentīns atrodas starp pulpu un emalju. Dentīns satur neorganiskās vielas 69-70%, organiskās vielas 22% un ūdeni 10%. Izšķir kronīša dentīnu, kas sāk attīstīties vēlīnā stadijā, un saknes dentīnu, kas attīstās vēlāk, vairojoties Hertviga maksts epitēlijam.

Zobu caurumi

Zobu caurumi veidojas kariesa baktēriju iespaidā. Šo baktēriju skābes saēd zobu emalju. Pat mazus caurumiņus zobārsts ir spiests dziļi izurbt, jo patlaban pieejamie plombēšanas materiāli nepietiekami pieķeras emaljai. Tādēļ visā pasaulē zinātnieki intensīvi strādā pie tādu materiālu izstrādes, kuri pieķeras emaljai. Tas ļautu atteikties zobārstam un pacientam no zobu urbšanas. Vistuvāk mērķim ir nokļuvuši japāņu zinātnieki, kuri ir izgatavojuši hidroksiapatītu — materiālu, kurš veiksmīgi savienojas ar emalju, tādēļ zobārstam tikai jāizskalo baktērijas no bojātā zoba un jāaizpilda caurums ar šo materiālu.

Zobu aprūpe

Mutes higiēna ir ļoti svarīga, lai uzturētu zobus skaistus un veselus. Regulāri un pareizi jāveic zobu tīrīšana, visbiežāk to dara ar zobu suku, tiek izmantots arī zobu diegs. Zobu mazgāšana novērš nepatīkamu elpu, puvi, stomatītu un citas mutes dobuma slimības.

Zobu bojājumu gadījumos ir jāvēršas pie zobārsta vai mutes higiēnista.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zobi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)