Tirdzniecības flote

Tirdzniecības flote ir kādā valstī reģistrēto tirdzniecības kuģu kopums. Dažādu amatu tirdzniecības kuģu jūrniekiem, un dažreiz jūrnieku arodbiedrību biedriem, atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, STCW), jāiegūst kvalifikācijas dokumenti un jūrnieku grāmatiņas.

Britu propaganda otrā pasaules kara laikā izcēla britu tirdzniecības flotes lomu sabiedroto panākumos karā

Nosaukumu "tirdzniecības flote" pirmo reizi lietoja karalis Džordžs V pateicoties britu civilo kuģniecību flotēm par to dienestu pirmā pasaules kara laikā. Kopš tā laika arī daudzas citas valstis ir pieņēmušas un lieto šo vai tam līdzīgu nosaukumu.

Zemāk dots daļējs dažādu valstu tirdzniecības flotu uzskaitījums. Daudzās valstīs šīs flotes īpašvārdu angļu valodā raksta ar lielajiem sākumburtiem abiem vārdiem (Merchant Navy).

Dažādu valstu tirdzniecības flotes

Austrālijas tirdzniecības flote

Pirmā pasaules kara laikā valdība rekvizēja tirdzniecības kuģus, lai tos izmantotu kā transporta kuģus, hospitāļkuģus un kravas kuģus. Otrā pasaules kara laikā tos mobilizēja, lai kalpotu par hospitāļkuģiem, apgādes kuģiem un bruņotiem palīgkreiseriem, it īpaši Klusā okeāna kampaņas laikā. Kopš 2008. gada 3. septembris tiek oficiāli atzīmēts kā tirdzniecības flotes diena un tā sakrīt ar iepriekš atzīmēto Austrālijas nacionālā karoga dienu, kurā, lai oficiāli atzītu tirdzniecības flotes ieguldījumu kara laikā, ir iedibināta tradīcija ļaut pacelt Austrālijas karogu jūrā arī uz sauszemes. Austrālijas galvaspilsētā Kanberā esošais Austrālijas tirdzniecības flotes memoriāls ir memoriāls, kurš godā Austrālijas tirdzniecības flotes iesaisti abos pasaules karos.

Apvienotās Karalistes tirdzniecības flote

Britu tirdzniecības flotes virsnieki izlaiduma ceremonijā absolvējot Varsašas Jūras akadēmiju (Warsash Maritime Academy) Sauthemptonā, kopā ar bijušo pirmo jūras lordu Alanu Vestu, baronu Vestu no Spithedas, (Alan West, Baron West of Spithead) 2011. gadā

Apvienotās Karalistes tirdzniecības flote sastāv no britu tirdzniecības kuģiem, kuri pārvadā kravu un pasažierus gan miera, gan kara laikā.

Lielāko daļu vēstures tā bija pasaulē lielākā tirdzniecības flote, bet ar Britu impērijas norietu, 20. gadsimta vidū, arī britu tirdzniecības flote noslīdēja lejup lielāko tirdzniecības flotu rangā. 1939. gadā tirdzniecības flote bija lielākā pasaulē un sastādīja 33% no kopējās pasaules tirdzniecības kuģu tonnāžas. 2012. gadā tirdzniecības flote sastādīja tikai 3% no kopējās tonnāžas. 2012. gada beigās britu tirdzniecības flote pārvaldīja 1 504 kuģus, kuru bruto tilpība bija lielāka par 100 BT. Tie iekļauj gan Apvienotajai Karalistei tieši piederošus kuģus, gan pastarpināti piederošus, gan arī tādus kuģus, kurus pārvalda britu uzņēmumi. Šo kuģu kopējā bruto tonnāža sastādīja 59 413 000 BT vai 75 265 000 DWT. 2023. gadā Apvienotajai Karalistei tieši piederēja, pastarpināti piederēja vai britu uzņēmumi pārvaldīja 2 028 kuģus (lielākus par 100 BT) ar to kopējo dedveita tonnāžu 117 000 000 DWT. Tas sastādīja 5% no kopējās pasaules tirdzniecības kuģu dedveita tonnāžas. Šādu jūras kuģniecības statistiku katru gadu publicē britu valdība un Transporta departaments. Britu kuģniecību nacionālā un starptautiskā līmenī pārstāv Apvienotās Karalistes Kuģniecības kamera.

Kanādas tirdzniecības flote

Kanāda, tāpat kā dažas citas Nāciju Sadraudzības valstis, izveidoja pati savu tirdzniecības floti, lai atbalstītu liela mēroga operācijas Otrajā pasaules karā. 1939. gadā izveidotajai Kanādas tirdzniecības flotei bija nozīmīga loma kaujā par Atlantiju, stiprinot Sabiedroto tirdzniecības floti, īpaši pēc tam, kad lielus zaudējumus cieta britu tirdzniecības flote.

Rezultātā tūkstošiem kanādiešu dienēja tirdzniecības flotē uz simtiem Kanādas tirdzniecības kuģu, īpaši uz Park tipa kuģiem, kuri bija kanādiešu ekvivalents amerikāņu Liberty kuģiem. Svētās Margaretas līcī Jaunskotijā bija izveidota skola Kanādas tirdzniecības flotes jūrnieku apmācībai. Bet tirdzniecības flotes jūrnieku rezerves izvietošanai Kanādas ostās tika uzbūvētas tirdzniecības flotes barakas.

Grieķijas tirdzniecības flote

Grieķija kontrolē 23,3% no kopējās pasaules tirdzniecības flotes padarot to par lielāko uz planētas

Grieķijas tirdzniecības flote mūsdienās ir iesaistīta preču pārvadāšanas pakalpojumos un tirdzniecībā visā pasaulē. Tā sastāv no Grieķijas iedzīvotājiem piederošiem tirdzniecības kuģiem, kuri nes Grieķijas vai ērtos karogus (flag of convenience).

Grieķija tradicionāli ir bijusi jūras valsts un kuģniecība iespējams ir senākais grieķu nodarbošanās veids, kā arī pamata elements grieķu ekonomikā jau kopš senajiem laikiem. 2015. gadā Grieķija kontrolēja pasaulē lielāko tirdzniecības floti pēc tonnāžas. Atbilstoši Lloyd's List 2015. gadā Grieķijas tirdzniecības flotes dedveita tonnāža bija 334 694 089 tonnas un tā sastāvēja no 5 226 grieķiem piederošiem kuģiem Arī 2023. gadā Grieķijas kuģniecība ierindojās pirmajā vietā ar 4 110 kuģiem, kuru kopējā dedveita tonnāža sasniedza 350 miljonus tonnu. Grieķija ieņem augstas vietas ar visu tipu kuģiem, bet visizteiktāk attiecībā uz tankkuģiem un balkeriem.

Indijas tirdzniecības flote

Modernā Indijas tirdzniecības flote izveidojās vēl pirms valsts ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, kad 1919. gadā no Indijas uz britu salām devās SS Loyalty. 2015. gadā Indijas tirdzniecības flote ierindojās 21. vietā pēc kopējās dedveita tonnāžas. Indija pasaules jūrnieku kopienai nodrošina apmēram 12,8% virsnieku un 14,5% ierindnieku. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām valstīm.

Indijā ir reģistrētas daudzas kuģniecības un kuģu operatori. Dažas no ievērojamākajām Indijas kuģniecībām ir Great Eastern Shipping, Tolani Shipping, tagad privātais uzņēmums SCI un Seven Islands Shipping.

Jaunzēlandes tirdzniecības flote

Jaunzēlandes tirdzniecības flotes kapteinis uz Fairmile klases "zemūdeņu mednieka" turot rokās un skatoties cauri mazam, iekrāsotam filtram. Šis disks ļauj viņam skatīties debesīs un meklēt pikējošos bumbvedējus nebojājot acis

1939. gada decembrī Jaunzēlandes reģistrā bija 186 tirdzniecības kuģi uz kuriem strādāja 3 000 jūrnieku (tomēr daudzi lielāki Jaunzēlandes kuģi bija reģistrēti Londonā apdrošināšanas priekšrocību dēļ). Dažus ārzemju kuģus ieguva kā trofejas, tajā skaitā četru mastu barku Pamir.

Tāpat kā dažas citas Nāciju Sadraudzības valstis, Jaunzēlande izveidoja savu tirdzniecības floti. Tomēr "kara laika tirdzniecības flote nebija ne militāra vienība, ne arī cita veida vienota organizācija". Tā vietā, tirdzniecības flote bija drīzāk "daudzveidīgs privātu uzņēmumu un kuģu apvienojums".

Lai arī atsevišķi kuģi bija iesaistīti kravu pārvadājumos Atlantijas okeānā un Klusā okeāna ziemeļos, pārsvarā tie veica pārvadājumus kabotāžas reisos un Klusā okeāna dienvidos. Jaunzēlandei piederošie kuģi iesaistījās tirdzniecībā ar Apvienoto Karalisti (1939. gadā 84% no visa Jaunzēlandes eksporta) un vairums Jaunzēlandes jūrnieku bija iepriekš strādājuši britu tirdzniecības flotē.

Kara laikā ienaidnieka darbības rezultātā maršrutā no Jaunzēlandes uz Apvienoto Karalisti tika nogremdēti 64 kuģi un gāja bojā 160 tirdzniecības flotes jūrnieki (līdzīgs skaits tika saņemts gūstā).

Pakistānas tirdzniecības flote

Pakistānas tirdzniecības flote tika izveidota 1947. gadā. Pakistānas valdība izveidoja Dzelzceļu un satiksmes ministrijas (Ostu un kuģniecības spārna) Tirdzniecības flotes departamentu un Kuģniecības biroju. Šīs iestādes bija atbildīgas par Pakistānas karoga jūrā izmantošanas tiesību piešķiršanu un nodrošināja, ka kuģi ir jūras spējīgi. Visas privātās kuģniecības apvienoja divos uzņēmumos: Nacionālajā kuģniecības korporācijā (National Shipping Corporation, NSC) un Pakistānas kuģniecības korporācijā (Pakistan Shipping Corporation, PSC). Rezultātā tikai šo korporāciju kuģiem bija tiesības izmantot Pakistānas karogu jūrā. Starp uzņēmumiem, kurus apvienoja, bija Muhammadi Steamship Company Limited un East & West Steamship Company.

1971. gada indiešu–pakistāņu kara laikā, Pakistāna cieta lielus zaudējumus un vairums pakistāņu kuģu palika Bangladešā, jo uz tiem strādāja bengāliski runājošas komandas. 1974. gada 1. janvārī Pakistānas prezidents Zulfikārs Ali Bhuto nacionalizēja Nacionālo kuģniecības korporāciju un Pakistānas kuģniecības korporāciju izveidojot Pakistānas nacionālo kuģniecības korporāciju (Pakistan National Shipping Corporation, PNSC) ar mērķi atjaunot Pakistānas tirdzniecības floti. Vēlāk tika pieņemti uzņēmuma statūti atbilstoši 1979. gada rīkojumam par Pakistānas nacionālo kuģniecības korporāciju un 1984. gada rīkojumam par uzņēmumiem.

Šobrīd Pakistānas nacionālā kuģniecības korporācija ir vienīgais uzņēmums, kurš ir tiesīgs izmantot Pakistānas karogu jūrā. Korporācijas galvenais birojs atrodas Karāči. Reģionālais birojs Lahorā apkalpo upju kuģniecības vajadzības. Korporācijai ir arī plašs ārzemju aģentu tīkls, kurš rūpējas par kuģniecības korporācijas darījumiem visā pasaulē. Pakistānas nacionālajai kuģniecības korporācijai ir vairāki meitas uzņēmumi.

Polijas tirdzniecības flote

Polijas tirdzniecības floti (poļu: Polska Marynarka Handlowa, PMH) starpkaru periodā izveidoja pēc tam, kad Polijas Otrā republika atguva neatkarību. Otrā pasaules kara laikā daudzi poļu flotes kuģi pievienojās Sabiedroto tirdzniecības flotei un tās konvojiem kā daļa no Polijas ieguldījuma Otrajā pasaules karā.

Pēc kara Polijas tirdzniecības floti pārvaldīja Polijas Tautas Republika un pēc 1989. gada modernā Polija. 1999. gadā PMH pārvaldīja 57 kuģus (ar bruto tilpību 1000 BT vai lielākus) ar kopējo bruto tonnāžu 1 120 165 BT un dedveitu 1 799 569 DWT, tajā skaitā 50 balkerus, divus ģenerālās kravas kuģus, divus ķīmiskos tankkuģus, vienu rolkeri un divus kabotāžas pasažieru kuģus.

Šveices tirdzniecības flote

Šveicei, neskatoties uz to, ka tā ir iekšzemes valsts, ir sava civilā tāljūras tirdzniecības kuģu flote, kuras pieraksta osta ir Bāzele uz Reinas upes. Pirmos kuģus iegādājās un pārvaldīja valdība, lai nodrošinātu kritiski svarīgo resursu piegādi Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara izveidojās privātiem īpašniekiem piederoša tirdzniecības flote, kuru daļēji stimulēja valdības subsīdijas, kuras par flotes operācijām maksāja līdz pat 1953. gadam. 2006. gadā ar Šveices karogu kuģoja 26 kuģi (galvenokārt konteineru pārvadātāji) kopā sastādot 479 624 tonnas. Tos pārvaldīja piecas kuģniecības.

ASV tirdzniecības flote

ASV tirdzniecības flotes zīmogs

ASV tirdzniecības floti veido ASV privātīpašniekiem piederošie tirdzniecības kuģi un valdībai piederošie kuģi (Jūras pārvadājumu pavēlniecības (Military Sealift Command, MSC), Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (National Oceanic and Atmospheric Administration, NOAA), ASV Armijas inženieru korpusa un ASV Tēvzemes drošības departamenta kuģi), kā arī vīrieši un sievietes, kas uz tiem strādā. Miera laikā tirdzniecības flote pārvadā kravas un pasažierus. Kara laikā tirdzniecības flote kļūst par jūras kara flotes palīgfloti un var tikt izmantota karaspēka nogādāšanai un bruņoto spēku apgādei.

Tirdzniecības flotē strādājošās personas sauc par tirdzniecības flotes jūrniekiem un tās ir civilpersonas izņemot kara laiku, kad atbilstoši 1936. gada tirdzniecības flotes aktam (Merchant Marine Act of 1936) tās kļūst par militārpersonām. 2008. gadā ASV tirdzniecības flotē bija 422 par 1000 bruto tonnām lielāki kuģi un flotē strādāja apmēram 69 000 cilvēku. Šajā skaitā nav iekļauti vairāk nekā 700 kuģi, kuri piederēja ASV uzņēmumiem vai iedzīvotājiem, bet bija reģistrēti citās valstīs vai izmantoja citu valstu karogu. 2023. gadā ASV tirdzniecības flotē bija 3 533 kuģi, kuri lielāki par 1000 bruto tonnām.

Latvijas tirdzniecības flote

Latvijas tirdzniecības flotes tvaikonis Everasma, kurš slavens ar to, ka Otrā pasaules kara laikā, esot sabiedroto flotes konvojā, Atlantijas okeānā ejot zem Latvijas Republikas karoga, taranēja un nogremdēja vācu zemūdeni

Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā. Latvijas tirdzniecības flotes veidošanās aizsākās 1918. gada decembrī paceļot Latvijas karogu uz tvaikoņa Maiga, pēc tam – Saratow. Starpkaru periodā tirdzniecības flote sasniedza ievērojamu izmēru. 1940. gada 1. janvārī tajā bija 103 kuģi ar kopējo bruto reģistra tonnāžu 198 200 BRT.

Otrā pasaules kara laikā gāja bojā vairums kuģu. Latvijas PSR nodibināja "Latvijas Valsts jūras kuģniecību" (LVJK). 1958. gadā tās flotē bija 12 kuģi. Savukārt 1990. gadā jau 105 kuģi, no tiem 15 kuģi bija PSRS komercfirmas Sovkomflot īpašumā. Kopējā LVJK flotes kravnesība bija 1,4 mlj. t, un uz šiem kuģiem strādāja 5 300 jūrnieku.

Nozīmīgu daļu no tirdzniecības flotes veidoja valsts uzņēmums "Rīgas Transporta flote", kas transportēja lomu no ieguves un apstrādes kuģiem zvejas rajonos uz ostām. Uzņēmuma flotē 1991. gadā bija 30 kuģi, galvenokārt refrižeratori, ar kopējo kravnesību 230 560 t.

Pastāvēja arī 1961. gadā nodibinātā "Latvijas upju kuģniecība" (LUK). 1991. gadā tās sastāvā bija 12 upe - jūra klases transporta kuģi, kuri veica jūras kravu pārvadājumus. Pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijas valsts karogu pirmo reizi pacēla uz valsts uzņēmuma "Latvijas Upju kuģniecība" kuģa Rēzekne 1991. gada 30. augustā.

Valsts kuģošanas uzņēmums "Latvijas kuģniecība" un citi valsts kuģošanas uzņēmumu privatizācijas gaitā radušies privātie īpašnieki izmantoja legālo iespēju pārreģistrēt savus kuģus citu valstu "ērto karogu" (Flags of Convienence) jurisdikcijā.

Strauji samazinājās lielo kuģu skaits (virs 500 BT), kas bija reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā – no 147 kuģiem 1994. gadā līdz 25 kuģiem 2010. gadā un 20 kuģiem 2014. gadā. Iemesls Latvijas tirdzniecības flotes samazinājumam bija Latvijas nodokļu politika, kas neparedzēja starptautiskā tirgū operējošiem kuģiem nodokļu atlaides.

2001. gadā Latvijā sāka ieviest jaunu nodokļu sistēmu kuģošanas uzņēmumiem, kas nodarbina savus kuģus starptautiskā kuģošanā. Attiecībā uz šādiem kuģiem uzņēmums peļņas nodokļa vietā var maksāt tonnāžas nodokli. Tika ieviesti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi jūrniekiem. Tomēr jaunā nodokļu sistēma rezultātus nedeva.

AS "Latvijas kuģniecība" 2017. gadā visus savus atlikušos 16 lielos kravas kuģus reģistrēja ārvalstīs. Uzņēmumu "Rīgas Transporta flote" un "Rīgas kuģniecība" (uzņēmuma "Latvijas upju kuģniecība" upe - jūra klases kuģi) kuģi privatizācijas gaitā tika pārdoti.

2024. gadā "Latvijas Jūras administrācijas" Kuģu reģistrā bija reģistrēti 48 Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (International Convention for the Safety of Life at Sea, SOLAS) prasībām atbilstoši kuģi ar bruto tonnāžu virs 500 BT.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tirdzniecības flote.
• Kas ir tirdzniecības flote? (angliski)
• Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība