Everasma
Everasma bija Latvijas tirdzniecības flotes tvaikonis, kas slavens ar to, ka Otrā pasaules kara laikā, esot sabiedroto flotes konvojā, Atlantijas okeānā braucot zem Latvijas Republikas karoga, taranēja un nogremdēja vācu zemūdeni. Tas ir vienīgais zināmais gadījums, kad kara laikā, piedaloties aktīvā karadarbībā, sadursmē jūrā kāds Latvijas kuģis ir nogremdējis pretinieka kuģi.
Everasma | |
---|---|
Vispārīgā informācija | |
Kuģa tips | kravas tvaikonis |
Īpašnieks | Kuģniecības sabiedrība "F.Grauds" |
Pieraksta osta | Rīga, Latvija |
Tehniskā informācija | |
Tonnāža | 3644 BRT |
Kravas tvaikonis būvēts 1920. gadā Glāzgovā pēc grieķu kompānijas pasutījuma, ar nosaukumu "Stathors". Tehniskie parametri:
- ietilpība — 3644 BRT (salīdzinoši neliels, taču smagkravas tvaikonis ar dziļu iegrimi);
- 3 cilindru tvaika dzinējs — jauda 391 ZS.[1]
Latvijas tirdzniecības flotē kopš 1939. gada, kad to iegādājās kuģniecības sabiedrība "F.Grauds". Pieraksta osta — Rīga. Kapteiņi — E.Ziemelis, M.Pērkons. Veicis reisus no PSRS ziemeļu ostām uz Lielbritāniju. Pēc Latvijas okupācijas kuģa kapteinis M.Pērkons atsacījās atzīt un pakļauties LPSR valdības rīkojumiem un pēc kuģa īpašnieku rīkojuma atstājis Baltijas jūru (14 apkalpes locekļi atstāja kuģi un devās uz LPSR) — turpmāk kravas, ejot zem Latvijas karoga, pārvadāja Atlantijas okeāna Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas piekrastē. 1941. gadā kuģi savām vajadzībām rekvizēja ASV Kara laika kuģniecības pārvalde kā kara transporta kuģi un norīkojot kravu pārvadāšanai uz kara pārņemto Eiropu.
1942. gada 27. februārī — desmit dienas pēc iziešanas jūrā , — Latvijas kuģis "Everasma" sadūrās ar vācu zemūdeni: ap 20:00 vakarā "Everasmas" komanda sajuta grūdienu un dzirdēja skaļu šņirkstoņu — šķita, ka kaut kas it kā tika novilkts gar kuģa dibenu visā tā garumā. Vecākais mehāniķis Voldemārs Volkovičs nekavējoties ziņoja kapteinim Miķelim Pērkonam. Kapteinis ar binokli sāka vērot jūru — pēc aptuveni 10 minūtēm pie labā borta tumšajā ūdenī parādījās putu līnija, vēl pēc dažām minūtēm stūrmanis Nikolajs Jakimovičs pamanīja otru torpēdu, tad vēl vienu. Pirmā torpēda paskrēja garām, bet pārējās divas panira zem kuģa. Aptuveni pusjūdzi tieši aiz kuģa pakaļgala pamazām iznira zemūdenes bruņotais novērošanas tornis. Zemūdene uzvedas dīvaini, nepārliecinoši, nevarēja vai negribēja pacelties virs ūdens pilnībā, bet gluži pretēji — novērošanas tornis lēni noslīdēja zem viļņiem. Vecākais mehāniķis, radists, Jakimovičs un kapteinis apspriedušies "nolēma, ka (..) taranējuši zemūdeni. Bojājumi (ko radīja sadursme ar "Everasmu") izraisīja tās torpēdu izšaušanu un lika uzpeldēt augšā tik tuvu no mums. Ir visai ticams, mēs nolēmām, ka esam nogremdējuši zemūdeni… Tā vairāk neuzpeldēja un nemēģināja mums uzbrukt," savā ziņojumā rakstīja kapteinis Pērkons. Zemūdeni par nogremdētu atzina arī ASV kara flotes bāzes komandieris Sentlūsijas salā, kura pārziņā atradās kvadrāts, kur notika sadursme.[2]
1942. gada 28. februārī tvaikoni "Everasma" uz austrumiem no Vējpuses salām nogremdēja Itālijas zemūdene. Bojā gāja 5 apkalpes locekļi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. — Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs: Rīga, 1998., 165. lpp.
- ↑ «Krasņitskis A. SOS — Glābiet mūsu dvēseles. // SestDiena.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 11. septembrī.