1945. gadā Abrenes apriņķa Tilžas pagastā izveidoja Krišjāņu ciema padomi. Krišjāņu ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945-1949), Kārsavas (1949-1962) un Balvu (pēc 1962. g.) rajonos. 1954. gadā Krišjāņu ciemam pievienoja likvidēto Krampiņu ciemu, 1955. gadā kolhoza «Plēsums» teritoriju pievienoja Beļavas ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Krišjāņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.
- Nr. 260.: Krišjāņu senkapi (Kara kapi) - Krišjāņu centrā
- Nr. 2852.: Krišjāņu krogs ar saimniecības ēku - Krišjāņos (19. gadsimta beigas)
- Nr. 2853.: Putrānu kapu kapliča - Putrānu kapos (19. gadsimta beigas).[5][6]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1897 | 880 | — |
---|
1935 | 1 500 | +1.41% |
---|
1959 | 1 073 | −1.39% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
1967 | 824 | −3.25% |
---|
1979 | 668 | −1.73% |
---|
1989 | 561 | −1.73% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
---|
2000 | 530 | −0.52% |
---|
2011 | 383 | −2.91% |
---|
2021 | 313 | −2.00% |
---|
|
|
Lielākās apdzīvotās vietas ir Krišjāņi (pagasta centrs), Krampiņas, Mežupe, Naglīši, Putrāni, Purviņas, Runcene, Vakšenieki, Vītoli, Zeltupe, Žogi.
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP