Āmurs

roku darba rīks sišanai, naglošanai
Āmurs

Āmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam. Visbiežāk to izmanto naglu iedzīšanai, metāla detaļu apstrādei, objektu graušanai. Smagākus āmurus, kuri jātur abās rokās, sauc par veseriem.

Āmurs parasti ir vienā rokā turams ar vieglāku kātu un daudz smagāku galvu. Kāts tiek iestiprināts galvas caurumā, un āmura smaguma centrs parasti ir zem šī cauruma. Āmura galvu izgatavo no materiāla (parasti dzelzs), kas nedeformējas trieciena rezultātā. Ja jādod trieciens pa objektu, to nedeformējot, āmura galvu izgatavo no mīkstāka materiāla, piemēram, gumijas vai koka.

Atkarībā no to izmantojuma, āmuriem var atšķirties forma un uzbūve. Piemēram, namdaru āmuriem viens gals ir spīles formā, lai ar to varētu izvilkt naglas.

EtimoloģijaLabot

Vārds „āmurs” latviešu valodā ir aizgūts no sennorvēģu hamarr vai viduslejasvācu, vidusnīderlandiešu hamer (salīdzinot ar vācu: Hammer un angļu: hammer). Pirmo reizi minēts 17. gadsimta vārdnīcās kā „āmars”, vēlāk vācu Hammer ietekmē pārveidojies kā „āmers”, bet vārda forma „āmurs” kļuva izplatīta 19. gadsimtā, iekļūstot literārajā latviešu valodā.[1]

AtsaucesLabot

  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 69.—70. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.

Skatīt arīLabot