Stirnienes katoļu baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā

Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Varakļānu novada Varakļānu pagasta Stirnienē.

Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
Stirnienes katoļu baznīca
Stirnienes baznīca (Latvija)
Stirnienes baznīca
Stirnienes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Varakļānu pagasts, Stirniene
Koordinātas 56°33′56″N 26°38′27″E / 56.56556°N 26.64083°E / 56.56556; 26.64083Koordinātas: 56°33′56″N 26°38′27″E / 56.56556°N 26.64083°E / 56.56556; 26.64083
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1914
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Arturs Mozga
Mājaslapa www.stirnienesbaznica.lv
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1902
Celtniecības beigas 1907
Specifikācija
Garums 25,50 m
Platums 15,30 m
Būvmateriāli

sarkani ķieģeļi, laukakmeņi

Oficiālais nosaukums: Stirnienes katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 8773
Vērtības grupa Reģiona nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 2011. gada 4. jūnijs

Pirmā Stirnienes katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1757.-1767. gadā. Tā bija koka baznīca, ko 1913. gadā pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas nojauca un pārveda uz Rudzātu draudzi, kur izmantoja jaunceļamās baznīcas vajadzībām.

Pašreizējā baznīca tika uzcelta 1907. gadā. Pirmais, kurš sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību Stirnienē, bija prāvests Jāzeps Visockis, kurš dzīvoja Atašienē un pārzināja Atašienes filiālbaznīcu. Pēc prāvesta pārcelšanas uz Varakļānu draudzi 1881. gadā Visockis atvēlēja 7100 zelta rubļu Stirnienes baznīcas celtniecībai. Taču baznīcu sāka celt tikai 1902. gadā, to veica prāvests Pauls Virketis Tiltagala sādžā, netālu no Aizkalniešu stacijas, kā agrāk sauca Stirnienes dzelzceļa staciju. Baznīcu uzcēla 1907. gadā un 1914. gada 28. jūnijā Mogiļevas arhibīskaps V. Kļučinskis to konsekrēja Svētā Laurencija godam.[2] Baznīca cietusi Otrajā pasaules karā, tai tika saspridzināti torņi, jumts, bojā gāja ērģeles,[3] taču pakāpeniski baznīca tika atjaunota — 1961. gadā prāvesta Antona Blaževiča vadībā atjaunoja torņus un jumtu, uzliekot arī skārda jumtu, veidoja jaunu apmetumu, krāsoja baznīcas iekšpusi. Vēlāk prāvesta Staņislava Petuško darbības laikā 1966. gadā uzstādīja meistaru Vanaģeļa un Tikera izgatavoto Jēzus Sirds altāri, tika izgatavoti jauni procesijas karogi, 1968. gadā uzcēla plebāniju un saimniecības ēkas, līdz 1979. gadam baznīcas jumtam beidza skārda nomaiņu, nokrāsoja torņus, pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ievilka elektroinstalāciju.[4] 2006. gadā draudze saņēma dāvinājumu — ērģeles no Getingenes draudzes Vācijā, kuras 2007. gada vasarā uzstādīja Alvja Melbārža ērģeļgarbnīcas meistari. Baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests Pauls Virketis.

Pastāvīga draudze radās 18. gadsimta otrajā pusē. Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik (2011) draudzi apkalpo prāvests Rolands Abrickis.[5] Draudzei ir četras kapsētas — Stirnienes kapsēta, Teilānu kapsēta, Kapinieku kapsēta un Saliešu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura diena, Svētā Antona diena, Škaplera diena, Svētā Laura diena, Jaunavas Marijas dzimšanas diena.[6]

Tehniska informācija

labot šo sadaļu

Stirnienes baznīca ir laukameņu mūra — sarkanu ķieģeļu ēka ar diviem torņiem ar skārda jumtu, tā ir iekšpusē trīsnavu telpa ar velvē veidotiem griestiem, kas balstās uz mūra pīlāriem. Baznīca ir 25,5 metrus gara un 15,30 metrus plata, tās grīda ir klāta ar flīzēm. Apkārt dievnama dārzam ir mūra žogs.

Lielajā altārī atrodas altārglezna "Jēzus Olīvu dārzā", kuras autors ir mākslinieks Bitkovs. Svētā Antona altārī ir redzama glezna "Svētais Padujas Antons ar Bērnu Jēzu uz rokām", aplūkojami ir arī Svētā Jura un Jēzus Sirds altāri. Altāri ir apzeltīti.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 436.lpp.
  3. www.diena.lv
  4. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 438.lpp.
  5. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
  6. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 437.lpp.