Svētais Labrencis
(Pāradresēts no Svētais Laurencijs)
Svētais Labrencis, arī Svētais Laurencijs (latīņu: Laurentius; dzimis apm. 225. gadā, miris 258. gada 10. augustā) bija Senās Romas diakons, kurš cieta imperatora Valeriāna laikā.
| Svētais Labrencis | |
|---|---|
 Sv. Labrencis pret imperatoru Valeriānu (Fra Andželiko, 1447-1450) | |
| Moceklis | |
| Dzimis |
apm. 225. gadā Oska, Romas impērija (tagad Ueska,  Spānija) |
| Miris |
258. gada 10. augustā Roma, Romas impērija (tagad  Itālija) |
| Godā | Romas katoļu baznīca, Pareizticība, Anglikānisms, Luterticība |
| Svētvieta |
San Lorenzo fuori le Mura bazilika, Roma Itālija |
| Piemiņas diena | 10. augusts |
| Simboli | grila režģis, dalmatika |
| Svētais aizbildnis | Roma, Roterdama, Ueska, Kanāda, Šrilanka, komedianti, bibliotekāri, studenti, kalnrači, pavāri |
Tradicionāli uzskatīts, ka ticis sodīts ar nāvi, jo pēc tam, kad imperators pavēlēja nodot valstij baznīcas dārgumus, izdalīja mantu nabagiem. Vēlāk ieradās pie imperatora kopā ar nabagiem un slimajiem un teica - "tā ir baznīcas lielākā bagātība". Pēc tradīcijas ticis uzcepts uz metāla režģa, tāpēc dažkārt attēlots kopā ar šo režģi. Leģenda arī saista Labrenci ar Svēto Grālu, kas ar Labrenča ziņu nogādāts Ueskā, Aragonā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Labrencis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)