Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste (zviedru: Storfurstendömet Finland, somu: Suomen suuriruhtinaskunta) jeb Somijas lielkņaziste (krievu: Великое княжество Финляндское) bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sastāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala. Somijas lielhercogistes pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments jeb Somijas landtāgs, kopš 1906. gada — Somijas parlaments (Eduskunta), un izpildvaras institūcija Senāts.

somu: Suomen suuriruhtinaskunta zviedru: Storfurstendömet Finland krievu: Великое княжество Финляндское Somijas lielhercogiste ← 1809 – 1917 → Somijas lielhercogistes ģerbonis Location of autonoma teritorija Somijas lielhercogistes teritorija (1914) Pārvaldes centrs Turku (1809–1812), Helsinki (1812–1917) Valoda(s) somu, zviedru, krievu Reliģija luterticība, pareizticība Valdība Autonoma teritorija Valdnieki ģenerālgubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Dibināta 1809  - Likvidēta 1917 Iedzīvotāju skaits  - 1910. gadā 2 943 000       Blīvums 8,2 /km²  (21,2 /mi²)

Pārkrievošanas periodā Krievijas imperators Nikolajs II 1899. gadā ierobežoja Somijas autonomās tiesības, kas tika atjaunotas 1905. gada revolūcijas laikā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību.

Somijas hercogu tituls

Somijas hercogu titulu (latīņu: Dux Finlandiae) no 13. līdz 16. gadsimtam piešķīra Zviedrijas ķēniņu tuviniekiem. Pirmais Somijas hercogs pēc Somijas pakļaušanas Zviedrijai bija ķēniņa Valdemāra I brālis Benedikts Birgersons (1254—1291). Tāpat zviedru ķēniņa Birgera valdīšanas laikā 1302. gadā Somijas hercoga titulu ieguva viņa jaunākais brālis Valdemārs Magnusons (ap 1280—1318). Savukārt 1353. vai 1354. gadā zviedru ķēniņš Magnuss IV Somijas hercoga titulu piešķīra savam favorītam Benediktam Algotsonam (1330—1360). Pēc viņa izsūtīšanas un nogalināšanas Somijas hercoga titulu nepiešķīra gandrīz 200 gadu.

Nākamais Somijas hercogs Juhans Gustavsons šo titulu no sava tēva Gustava I ieguva 1556. gadā un mēģināja izveidot neatkarīgu Somijas hercogisti ar zemēm arī Livonijas teritorijā. Tādēļ viņš sabiedrojās ar Lietuvas un Polijas valdnieku Sigismundu II Augustu un 1562. gadā apprecēja viņa māsu Katrīnu, pūrā saņemot astoņus Livonijas pilsnovadus.

Viņa plāni cieta neveiksmi, viņa vecākais brālis ķēniņš Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā un ieslodzīja cietumā. Pēc tam zviedru karaļu nomināli lietoja Somijas hercogu titulu līdz sakāvei Lielajā Ziemeļu karā 1720. gadā, bet karalis Gustavs IV Ādolfs Somijas lielfirsta (zviedru: Storfurste av Finland) titulu Napoleona karu periodā piešķīra savam jaunākajam dēlam Kārlim Gustavam (1802—1805).

Pēc Somijas iekarošanas 1809. gadā Krievijas Impērijas ķeizari lietoja Somijas lielkņazu titulu.

Guberņas

Somijas lielhercogistes guberņas (1900)

Lielkņazistes un blakus reģionu etnogrāfiskā karte, 1860

• Turku un Pori guberņa (krievu: Або-Бьернеборгская губерния, zviedru: Åbo och Björneborgs län, somu: Turun ja Porin lääni), guberņas pilsēta Turku (Obu)
• Kuopio guberņa (krievu: Куопиоская губерния, zviedru: Kuopio län, somu: Kuopion lääni), guberņas pilsēta Kuopio
• Vāsas guberņa (krievu: Николайстадская губерния, zviedru: Vasa län, somu: Vaasan lääni), guberņas pilsēta Vāsa (Nikolajstade)
• Ūsimā guberņa (krievu: Нюландская губерния, zviedru: Nylands län, somu: Uudenmaan lääni), guberņas pilsēta Ūsimā (Nīlande)
• Mikeli guberņa (krievu: Санкт-Михельская губерния, zviedru: St. Michels län, somu: Mikkelin lääni), guberņas pilsēta Mikeli (Sanktmihela)
• Hēmes guberņa (krievu: Тавастгусская губерния, zviedru: Tavastehus län, somu: Hämeen lääni), guberņas pilsēta Hemēnlinna (Tavasthusa)
• Oulu guberņa (krievu: Улеаборгская губерния, zviedru: Uleåborgs län, somu: Oulun lääni), guberņas pilsēta Oulu (Uleoborga)
• Vīpuri guberņa (krievu: Выборгская губерния, zviedru: Viborgs län, somu: Viipurin lääni) no 1812. gada, guberņas pilsēta Vīpuri (Vīborga)

Somijas lielhercogu saraksts

• Aleksandrs I Romanovs (krievu: Александр I Павлович Романов, 1777—1825), valdīja kā Krievijas imperators 1809—1825.
• Nikolajs I Romanovs (Николай I Павлович Романов, 1796—1855), valdīja kā Krievijas imperators 1825—1855.
• Aleksandrs II Romanovs (Александр II Николаевич Романов, 1818—1881), valdīja kā Krievijas imperators 1856—1881.
• Aleksandrs III Romanovs (Александр III Александрович Романов, 1845—1894), valdīja kā Krievijas imperators 1881—1894.
• Nikolajs II Romanovs (Николай II Александрович Романов, 1868—1918), valdīja kā Krievijas imperators 1894—1917.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somijas lielhercogiste.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)