Serbhorvātu valoda

dienvidslāvu valoda

Serbhorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir dienvidslāvu valoda. To lieto daudzi Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Kosovas, Melnkalnes un Serbijas iedzīvotāji. Tā ir arī nozīmīga mazākumtautību valoda Slovēnijā un Ziemeļmaķedonijā. Serbhorvātu valoda bija Dienvidslāvijas Karalistes un Dienvidslāvijas SFR valsts valoda. Šai valodai ir vairāki literārie varianti — horvātu, melnkalniešu, serbu un bosniešu valodas.

Serbhorvātu valoda
srpskohrvatski, српскохрватски
Valodu lieto: Karogs: Serbija Serbija
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina
Karogs: Melnkalne Melnkalne 
Reģions: Balkānu rietumi
Pratēju skaits: 16,35 miljoni[1]
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Slāvu
  Dienvidslāvu
   Rietumu dienvidslāvu
    Serbhorvātu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts un kirilica 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnijā un Hercegovinā (bosniešu, serbu un horvātu valodas)
Valsts karogs: Horvātija Horvātijā (horvātu valoda)
Valsts karogs: Kosova Kosovā (serbu valoda)
Valsts karogs: Melnkalne Melnkalnē (melnkalniešu valoda)
Valsts karogs: Serbija Serbijā (serbu valoda)
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: sh (novecojis)
ISO 639-2:
ISO 639-3: hbs 
Alt text
Reģions, kurā izplatīta serbhorvātu valoda

Horvāti, kas lielākoties ir Romas katoļi un gadsimtiem ilgi bijuši Venēcijas vai Austroungārijas pakļautībā, šo valodu sauc par horvātu valodu. Savukārt serbi, kas ir pareizticīgie un piecus gadsimtus bija Osmaņu impērijas pakļautībā, valodu dēvē par serbu valodu. Pēc tam, kad Bosnija un Hercegovina ieguva neatkarību, arī šajā valstī uz serbhorvātu valodas pamata tika izdalīta bosniešu valoda. Vārdu krājuma un izrunas atšķirības visās trijās valodās nav šķērslis, lai šo trīs valodu pratēji varētu savā starpā saprasties. Horvātu un bosniešu valodā tiek izmantots latīņu alfabēts, savukārt serbi vārdus pieraksta kirilicā.

  1. Serbo-Croatian: A macrolanguage of Serbia In: Lewis, M. Paul (ed.), 2009. Ethnologue: Languages of the World, Sixteenth edition. Dallas, Tex.: SIL International. Online version: http://www.ethnologue.com/