Meščeri
Meščeri (krievu: мещера́) bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Meščeras zemienē (Мещёрская низменность) mūsdienu Maskavas, Rjazaņas un Vladimiras apgabalos.
Runāja meščeru valodā, ko uzskata par līdzīgu mordviešu valodai. Līdztekus citiem Volgas somugriem meriešiem un muromiešiem kļuva par vienu no maztautām Volgas somu un krievu nāciju veidošanās procesā.
Vēsture labot šo sadaļu
Gotu vēsturnieks Jordāns 6. gadsimtā sarakstīja gotu cilšu vēsturi. Viņš sastādīja īsu ziemeļu cilšu sarakstu, ar kurām 4. gadsimtā karoja viens no gotu vadoņiem Ermanariks. Starp tām minēti arī meščeri (Miscaris), merieši (Merens) un mordvieši (Mordens).[1]
Kad 985. gadā meščeru zemē iebruka Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, viņi apmetās tagadējos Tambovas un Penzas apgabalos, 1152. gadā pieminēts Rjazaņas kņaziem pakļauts Meščeru pilskalns (Городец Мещёрский, tagadējā Kasimova), ko 1392. gadā Zelta Ordas hans Tohtamišs piešķīra Maskavas kņazistei. No 1452. līdz 1681. gadam tas bija Kasimovas hanistes centrs.