Muromieši
Muromieši (senskandināvu: Móramar) bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā. Pagājušo laiku stāstā 858. gadā aprakstīta kā viena no tautām, kuru varjagi aplika ar nodokli.[1]
Runāja muromiešu valodā, ko uzskata par līdzīgu mordviešu valodai. Līdztekus citiem Volgas somugriem meriešiem, meščeriem kļuva par vienu no maztautām Volgas somu un krievu nāciju veidošanās procesā.
Vēsture labot šo sadaļu
862. gadā pār muromiešiem sāka valdīt skandināvu izcelsmes karavadonis Ruriks. Nestora hronikā teikts, ka "pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slovēņi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un pār tiem visiem valdīja Ruriks".
985. gadā muromiešus pakļāva Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, un iecēla savu dēlu Gļebu Vladimiroviču par Muromas kņazu. 11. gadsimtā Muromas zemē apmetās kriviči, kas pamazām asimilēja muromiešus.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)