Plicis
Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā. Izplatības areāla austrumu robeža sasniedz Irānu un Kazahstānu.[1] Plicis Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos, slēgtos ezeros parasti nav sastopams.[2] Tā gaļa ir asakaina un negaršīga. Pliči tiek uzskatīti par "zivīm nezālēm", jo ir barības konkurenti plaužiem, kā arī tie barojas ar citu zivju ikriem.[3]
| Plicis Blicca bjoerkna (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Pliči (Blicca) |
| Suga | Plicis (Blicca bjoerkna) |
| Sinonīmi | |
| |
 Plicis Vikikrātuvē | |
Izskats
labot šo sadaļu
Plicis pamatā ir neliela auguma zivs, retumis sasniedzot lielāku augumu. Pieauguša pliča ķermeņa garums parasti ir 15—20 cm, reizēm tas sasniedz augumu līdz 50 cm.[2] Plicis aug ļoti lēni, tikai septītajā gadā tā garums pārsniedz 20 cm.[3] Tā vidējais svars 0,1—0,2 kg. Lielākie pliči sver līdz 2 kg. Pliča ķermenis ir sāniski saplacināts, un tam ir augstu izcelts muguras kūkums līdzīgi kā plaudim. Jaunos plaužus ir ļoti grūti atšķirt no pliča. Mute plicim ir nedaudz vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz muguras un žaunu vākiem izveidojas nārsta kārpiņas.[2] Spuras jaunām zivīm ir pelēkas, bet pieaugot krūšu spuras, vēdera spuru un anālās spuras pamatnes, kļūst sārtas. Plicim rīkles zobi aug 2 rindās.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuPlici var viegli sajaukt ar plaudi (Abramis brama) un spāri (Ballerus ballerus), īpaši jaunās zivis. Visuzticamākais paņēmiens, kā sugas var atšķirt, ir, saskaitot zvīņas vai nu uz sānu līnijas, vai taisnā līnijā uz leju no muguras spuras pirmā stara līdz sānu līnijai. Plicim ir mazāk zvīņu nekā plaudim un spārei. Plicim uz vertikālās līnijas ir mazāk par 10 zvīņu rindām, uz sānu līnijas 44—48 zvīņas.[4] Spārei uz sānu līnijas ir 62—77 zvīņas.[5] Plaudim uz vertikālās līnijas ir 12 zvīņas,[6] bet uz sānu līnijas 51—60.[7] Anālajai spurai plicim mazāk staru nekā spārei.[2]
Bioloģija
labot šo sadaļuPlicis ir saldūdens zivs. Tas mēdz uzturēties baros, īpaši lielas koncentrācijas veidojas rudenī pirms izvietošanās ziemošanas bedrēs. Ziemā tas ir mazaktīvs. Plicim var novērot migrāciju, kas var sasniegt 84 km distanci. Migrācijas pārvietošanās ātrums ir 8 km diennaktī.[2] Plicis barojas ar aļģēm, ūdens tārpiem, kukaiņiem un zooplanktonu.[8]
Vairošanās
labot šo sadaļuPlicim dzimumgatavība iestājas 2—8 gadu vecumā, kad tā ķermenis sasniedz 5—20 cm garumu. Mātītes auglība sezonā ir 600—351 000 ikru. Tas Latvijā nārsto no maija līdz jūlijam. Nārsta laikā ūdens temperatūra ir 8—25°C, ūdens dziļums no 15 cm līdz 6 m. Plicim raksturīgs porciju nārsts 2—3 piegājienos ar 8—26 dienu starplaiku. Ikri pielīp pie ūdensaugiem, un to attīstība ilgst 3—14 dienas. Plicis hibridizējas ar plaudi, spāri, raudu, ruduli, vīķi un vimbu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «IUCN: Blicca bjoerkna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Plicis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. maijā. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 Receptes.lv: Plicis[novecojusi saite]
- ↑ «Silver Bream (Blicca Bjoerkna)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
- ↑ «Ballerus ballerus (Linnaeus, 1758)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. septembrī. Skatīts: 2012. gada 4. maijā.
- ↑ A history of british fishes: illustrated by 500 wood engravings[novecojusi saite]
- ↑ Abramis brama (Linnaeus, 1758)
- ↑ Ar makšķeri: Plicis[novecojusi saite]