Filips Melanhtons (vācu: Philipp Melanchthon, dzimis kā Philipp Schwartzerd; 1497. gada 16. februārī, miris 1560. gada 19. aprīlī) bija vācu akadēmiskais darbinieks, teologs, nozīmīga persona luteriskajā Reformācijā, Mārtiņa Lutera draugs, domubiedrs un līdzgaitnieks.

Filips Melanhtons
Philip Melanchthon
Filipa Melanhtona portrets, ko gleznojis Lūkass Krānahs Vecākais (1532. gads)
Filipa Melanhtona portrets, ko gleznojis Lūkass Krānahs Vecākais (1532. gads)
Personīgā informācija
Dzimis 1497. gada 16. februārī
Bretene, Kūrpfalca, Svētā Romas impērija
(tagad Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1560. gada 19. aprīlī (63 gadi)
Vitenberga, Saksijas kūrfirstiste, Svētā Romas impērija
(tagad Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1497. gadā Bretenē, Karlsrūes tuvumā ieroču meistara ģimenē. Jau agrā skolas vecumā atklājās viņa spējas valodu apguvē. Studēja Heidelbergas un Tībingenes Universitātēs. Nokļuva humānisma ietekmē un dedzīgi atbalstīja izglītošanās ideālus. Ieradās Vitenbergā kā latīņu un grieķu valodas speciālists un pievienojās Reformācijai. Māriņa Lutera dzīves laikā viņu uzskatīja par otro nozīmīgāko personu Vitenbergas Reformācijas teoloģijā.

Tā kā pēc rakstura viņš bija mieru meklējošs, tad pēc Mārtiņa Lutera nāves padevās oponentu spiedienam, par ko izpelnījās lielu kritiku. Dzīves nogalē vadīja vienu no luterāņu teoloģijas daļām. Pēc Mārtiņa Lutera nāves sarakstītajos darbos ievērojama novirze no paša Lutera un vēlāko luterāņu mācības jautājumos par cilvēka gribas līdzdarbošanos cilvēka pestīšanā un par Jēzus Kristus miesas un asiņu patieso klātbūtni Svētajā Vakarēdienā.

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Filips Melanhtons sarakstīja tādus nozīmīgus luteriskās teoloģijas darbus kā Augsburgas ticības apliecība, Augsburgas ticības apliecības aizstāvība (Apoloģija), Par pāvesta varu un primātu (Traktāts) (pievienotas Vienprātības grāmatai), kā arī sistemātiskās teoloģijas darbus.

Ārējās saites labot šo sadaļu