Sānpeldvēži

(Pāradresēts no Sānpeldes)

Sānpeldvēži, sānpeldes (latīņu: Amphipoda) ir augstāko vēžu kārta.

Sānpeldvēži
Sānpelde (Gammarus lacustris)
Sānpelde (Gammarus lacustris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
VirskārtaPerakarīdi (Peracarida)
KārtaSānpeldvēži (Amphipoda)
Sinonīmi
  • Sānpeldes
Iedalījums
Sānpeldvēži Vikikrātuvē

MorfoloģijaLabot

Pārsvarā tie ir sīki vēzīši ar plānu čaulu un no sāniem saplacinātu ķermeni Galva ir saaugusi ar pirmo krūšu segmentu. Acis sēdošas. Acu ārējā sega nav fasetēta.

KrūtisLabot

Krūtis sastāv no 7 labi izšķiramiem posmiem. Pirmajiem 4 posmiem ir labi attīstītas sānplātnītes jeb epimēri. Pārējiem krūšu posmiem tās ir attīstītas vājāk. Sānplātnītes pārklāj žaunas un mātītēm arī olu kameru, pasargājot šos orgānus no piesārņošanas ar dūņām. Sānplātnītes ir saaugušas ar kāju pamatnēm.

VēdersLabot

Vēders (abdomens) sastāv no 6 posmiem. Tas dalās divas daļās. Priekšējā daļa jeb metasoma sastāv no trim posmiem, kas ārīgi neatšķiras no krūšu posmiem. Savukārt, aizmugurējā daļa jeb urosoma, kas arī sastāv no trim posmiem, ir bez epimēriem. Pie pēdējā urosomas segmenta pieslēdzas divzarains telsons.

EkstremitātesLabot

Pie galvas atrodas pirmie 6 ekstremitāšu pāri. Pirmais pāris ir divzarainas antenulas (antennulae). Otru pāri veido īsas, nezarotas antenas (antennae), bet trešo pāri — masīvi augšžokļi jeb mandibulas (mandibulae). Tālāk seko divi apakšžokļu pāri jeb maksillas (maxillae I, II) un viens žokļkāju pāris (maxillipedes). Žokļkājas atbilst pirmajam krūšu posmam, kas ir saplūdis ar galvu.

Pie krūtīm ir 7 pāri nezarotu krūšu kāju, jo ekzopodīts ir reducējies. Pirmie divi krūšu kāju pāri ir mazāki par pārējiem un ir piemērojušies barības satveršanai. Pārējie 5 krūšu kāju pāri funkcionē kā ejkājas. Pie katras krūšu kājas pamatposma (izņemot pirmo pāri) atrodas viena žaunu plātnīte — ovāls plānsienu veidojums, kura lakūnās cirkulē asinis un notiek gāzu maiņa. Bez to mātītēm 2-5 kāju pāriem, pie pamatposma (koksopodīta) ir plāna hitīna plātnīte — oostegīts. Oostegīti, saslēdzoties kopā, vēderpusē izveido olu kameru jeb marsūpiju, kurā mātīte iedēj olas, bet tēviņš kopulācijas laikā ievada spermu.

Vēdera metasomai ir trīs divzarainu kāju pāri. Kājas klātas ar sariņiem un funkcionē kā peldkājas. Bez to šo kāju kustības sekmē svaiga ūdens pieplūšanu žaunām. Urosomas divi pirmie kāju pāri (uropodi) darbojas kā lēcējkājas. To eksopodīti un endopodīti, atšķirībā no metasomas kāju endopodītiem un ekzopodītiem, nav posmaini. Sariņu vietā šo kāju abus zarus klāj reti dzelkšņi. Sestais kāju pāris atrodas ķermeņa galā, un virs tā atrodas telsons. Šī kāju pāra ekzopodītu un endopodītu klāj sariņi. Ar sariņiem klāts ir arī telsons.

EkoloģijaLabot

Sānpeldes dzīvo ūdenī. Tomēr starp tām ir daudz sugu, kas dzīvo tikai piekrastes alās, kuras bieži pašas izrok, vai krastā izskalotajās aļģēs. Milzīgs vairums sānpeldu apdzīvo jūras, bet daļa sastopama arī saldūdens baseinos. Sevišķi bagāts ar tām ir Baikāla ezers, kur pazīstamas ap 300 sānpeldu sugas (Sānpeldu dzimta (Gammaridae)). Sānpeldu (Gammaridae) dzimta savu nosaukumu ieguvusi tādēļ, ka tās peld uz sāniem. Taču šādā veidā tās peld tikai seklā ūdensbaseinā. Dziļākā ūdensbaseinā sānpeldes peld ar vēderpusi uz leju, atmetušas trīs pēdējos krūšu kāju pārus uz muguras, un strādājot ar diviem krūšu vidējo kāju pāriem un trim priekšējiem vēdera kāju pāriem. Jūrā sānpeldes sastopamas visdažādākajos apstākļos. Vienu no visizplatītākajām jūras sānpeldēm — Gammarus locusta atkarībā no apstākļiem var sastapt piekrastes zonā, atklātā jūrā ūdens virskārtā un lielā dziļumā. Tomēr parasti sugu izplatība ir ierobežota, un tās sastopamas pilnīgi noteiktos apstākļos. Ievērojama daļa pelaģisko sānpeldu sugu brīvi peld pa atklātas jūras virsmu. Ļoti daudz izmanto citus pelaģiskus dzīvniekus, pie kuru virsmas piestiprinās vai ielien tajos. Tā, piemēram, medūzas (Aurelia, Pelagia u.c.), Tunikāti (Tunicata) (Salpu klase (Thaliacea), Pirosomas (Pyrosomida)) bieži ir hipennu un tiem tuvu formu saimnieki. Dažas sugas (piemēram, Orchestia sugas) dzīvo piekrastes paisuma un bēguma joslā, periodiski — bēguma laikā kļūdamas par sauszemes dzīvniekiem. Liela daļa sānpeldu ir plēsēji, daudzi tomēr barojas ar pūstošām vielām; ir arī parazīti. Parazīti tiešā nozīmē starp sānpeldēm ir reti, tā, piemēram, parazīts ir vaļu utis (Cyamus), kas pārtiek no vaļu ādas, ar diviem spēcīgajiem žokļu pāriem izēdot to. Sānpeldes ir ļoti svarīgi un derīgi organismi, jo iznīcina (apēd) beigtos organismus un paši ir zivju barība.

SistemātikaLabot

Pasaulē ir zināmas ap 7000 sānpeldvēžu sugu. Latvijā konstatētas 14 sugas, no tām 9 sugas Baltijas jūrā.

Kārta Sānpeldvēži (Amphipoda)} (Sānpeldes)