Rendas pagasts

Rendas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Abavas abos krastos. Robežojas ar sava novada Kabiles un Rumbas pagastu, Ventspils novada Usmas pagastu un Talsu novada Ģibuļu un Abavas pagastu.

Rendas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Kuldīgas novads
Centrs:	Renda
Kopējā platība:	263,3 km2
• Sauszeme:	254,2 km2
• Ūdens:	9,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	815
Blīvums (2024):	3,2 iedz./km2
Mājaslapa:	www.renda.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Rönnen
krievu:	Ренненская
Rendas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Atrodas Kursas zemienē. Ziemeļu daļa kopā ar Abavas ieleju atrodas Ugāles līdzenumā, dienvidu daļa — Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā — ziemeļaustrumu malā — 71,7 m vjl.

Hidrogrāfija

Upes:

Rendas rumba

• Abava
  • Dzelzāmurupe
  • Dzirupe
  • Dūņupīte
  • Īvande
    • Renda
  • Mazupīte
  • Olupe
  • Ozolupīte
• Kāņupe
• Meķupe
• Riežupe
  • Mērgava
• Sērža

Ezeri un ūdenskrātuves:

Mežmuižas ezers

Gar pagasta ziemeļrietumu robežu stiepjas Usmas ezera krasts, taču tas neatrodas pagasta teritorijā. Pagastā ir daudz ezeru: Slujas ezers (53,7 ha), Segliņu ezers (29 ha), Gulbis (24,6 ha), Dzilonis (16,4 ha), Mežmuižas ezers (12,2 ha), Sviriņezers (10,5 ha), Mordaiķezers (6,8 ha), Linmārks (2 ha)

Pagastā atrodas vairākas mākslīgi veidotas ūdenskrātuves: Rimzātu dīķi (277 ha), Ķesteru dīķi (28,8 ha), Mežzīles dzirnavezers (13 ha), Trienīša ezers (1ha)

Purvi: Ozolu purvs (681 ha), Graudupes tīrelis (222 ha), Lielais tīrelis (138 ha), Avotnieku purvs (114 ha), Kāderu purvs (87 ha), Velna purvs - šī nelielā purva dziļums sasniedz 12,5 metrus un līdz ar to tas ir viens no dziļākajiem Latvijā.

Vēsture

Rendas pagasts (vācu: Rönnen, krievu: Реннеская волость) veidojies no 9 muižu pagastiem:

• Graudupes (Grauduppen),
• Jaunās muižas (Neuhof),
• Kroņrendas (Rönnen),
• Lielrendas (Gross-Rönnen, arī Bricken Rönnen),
• Mazrendas (Klein Rönnen),
• Priežu muižas (Dannerhof),
• Ozolu (arī Vecozolu; Ohseln),
• Rendas mācītāja muižas (Pastorat Rönnen),
• Rendas mežmuižas (Forstei Rönnen).

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta platība bija 226,6 km² un tajā dzīvoja 2437 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Rendas un Tīreļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Rendas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Tīreļu ciemu. 1975. gadā veiktas teritoriju apmaiņas ar Abavas un Ģibuļu ciemiem, 1977. gadā veikta teritoriju apmaiņa ar Rumbas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rendas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 500 —     1959 1 687 −32.5% 1969 1 415 −16.1%	Gads Iedz. ±% 1979 1 421 +0.4% 1989 1 274 −10.3% 2000 1 255 −1.5%	Gads Iedz. ±% 2011 966 −23.0% 2021 764 −20.9%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Renda (pagasta centrs), Ozoli, Kroņrenda, Ezeri.

Ievērojamas personības

• Ernests Vīgners (1850—1933) — latviešu diriģents, komponists un folkloras vācējs
• Žanis Millers, dzimis Jānis Šepte, (1880—?) — latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks
• Līna Čanka (1893—1981) — latviešu strēlniece, pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni

Saimniecība

Rendas pagastā darbojas vairāki uzņēmumi. Lauksaimniecības uzņēmums SIA “RENDA”, kafejnīca “Abavas pagrabiņš”.

Izglītība un kultūra

Rendas centrā atrodas Rendas luterāņu baznīca. Pagastā darbojas Kuldīgas 2.vidusskolas Rendas filiāle, kurā atrodas bērnudārza grupas.