Rūmenes muiža

Rūmenes muižas kungu māja (vācu: Rumen, Ruhmen) ir neogotikas stilā 1876. gadā celta ēka, kas atrodas Tukuma novadā, Kandavas pagastā, Rūmenē, 4 km no Kandavas un 96 km no Rīgas. Muižas apbūve (pils, stallis, pienotava, parks) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis. Mūsdienās muižas centra ēkas un parks pārveidots saviesīgas dzīves vajadzībām.

Rūmenes muiža
Muižas kungu māja pēc atjaunošanas (2016)
Rūmenes muiža
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Rūmene, Kandavas pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	57°3′34″N 22°43′40″E
Būvniecības sākums	1876
Celtniecība
Arhitekts	Teodors Zeilers
Rekonstrukcija
Arhitekts	Zaiga Gaile
Tīmekļa vietne
rumene.lv/lv/

Vēsture

Livonijas ordeņa valsts Kandavas fogtejas 1407. gada lēņa grāmatā pieminēta "Rūmenes leja" (Rvmenebeke), 1453. gadā Rūmenes un Lamiņu lēņa kungs bijis Hermanis fon Butlars. 1504. gadā pieminēts Rūmenes ciems (vācu: Dorf Rummen, Ruhmen). Pēc Kurzemes hercogistes izveidošanas 1586. gadā pieminēta Rūmenes sēta (Hoff Rhuemen). Muižas īpašnieki daudzkārt mainījās, tā 1677. gadā Kandavas draudzes novada Rūmenes dzimtmuižu par 10 000 poļu florēniem nopirka leitnants Frīdrihs fon Brunovs (Brunnow). 1681. gadā Rūmenes dzimtkungs bija Kristiāns fon Feilicers-Franks (Pfeilitzer-Franck), 1733. gadā Gerhards fon Korfs, 1758. gadā Frīdrihs Johans fon den Brinkens (Brincken), 1773. gadā Kārlis Frīdrihs fon Mirbahs, 1788. gadā Benedikts Zigismunds fon Heikings. 1802. gadā Heikingi muižu ieķīlāja Danielam Gotlībam Vendelam (Wendel), 1804. gadā Reinholdam Ulriham fon Štempelam. 1831. gadā Rūmenes muižu izsolē par 7200 sudraba rubļiem ieguva Pēteris Emerihs Kārlis fon Mirbahs. 1867. gadā to par 50 000 rubļiem vairāksolīšanā ieguva dzirnavnieks Gotfrīds Pečke (Poetschke).

1875. gadā Rūmenes un Tīles muižas par 53 500 rubļiem nopirka barons Viktors fon Disterloe (Düsterlohe, 1826—1890), kas lika uzcelt jaunu muižas kungu namu. Pēc viņa nāves 1890. gadā muižas saimniecības vadīšanai pilnvaroja Kukšu muižas īpašnieku Rūdolfu Johanu Heinrihu fon Betiheru (1842-1914). 1892. gadā Viktora fon Disterloes mantinieki par 60 000 rubļiem muižu par 49 060 rubļiem pārdeva Rīgas tirgotājam Edgaram Liram (Lyra). 1900. gadā ap pili izveidoja parku, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853-1938), bet viņa sākto darbu turpinājis sāmsalietis Lorts. 1910. gadā muiža par 100 000 rubļu lielu maksu pārgāja Rīgas biržas komitejas locekļa Eižena Švarca īpašumā. Rūmenei 1912. gadā piederēja 833 ha muižas zemes un 57 ha zemnieku zemes. 1919. gadā Eižens Švarcs bijis Niedras valdības finansu ministrs, pēc 1920. gada agrārās reformas 1923. gadā Rūmenes muiža Eiženam Švarcam tika atsavināta un ieskaitīta valsts zemes fondā. Netika apmierināts E. Švarca atkārtotais lūgums ierādīt viņam kā neatsavināmo daļu Rūmenes muižas centru.

Bijušās Rūmenes muižas centra ēkas 1930. gadā tika piešķirtas uzņēmējam Ervīnam Daugulim, kas tur ierīkoja krejotavu. Latvijas PSR laikā te atradās vietējā sovhoza kantoris, pamatskola un dzīvokļi, tās parkam bija dabas aizsardzības objekta statuss.

Pēc sovhoza likvidēšanas 1990. gadu sākumā ēka nebija apdzīvota un stāvēja tukša. 2004. gadā agrāko muižas kungu māju sliktā tehniskā stāvoklī ar parku un tai pieguļošās 12 saimniecības ēkas nopirka Rīgas viesnīcas Hotel Bergs īpašnieks Justs Karlsons. 2005. gadā sākto ēkas rekonstrukciju vadīja arhitekte Zaiga Gaile, kura par šo projektu saņēma Latvijas Arhitektu savienības balvu "Labākā pārbūve 2008". 2015. gadā atjaunota arī Vāgūža ēka.

Apraksts

Rūmenes muižas kungu māja pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta celta 1876. gadā. Muižas kungu māja atrodas pakalnā, tās gala fasādi ar zemāk esošo parku savieno neorenesanses stila kāpņu un terašu sistēma, kas beidzas pie ezera ar mākslīgi veidotu sirds formas saliņu. Uzskata, ka Rūmenes muižas ainavu parku 1892. gadā plānojis ainavu arhitekts Georgs Kūfalts.

Pēc ēkas pārbūves pirmā stāva telpas un daļēji pagrabs paredzēti saviesīgajai dzīvei – banketiem vai vakariņām draugu lokā, kamerkoncertiem vai korporatīvām sanāksmēm, savukārt otrajā un trešajā stāvā izvietoti pieci apartamenti. Kungu mājas interjers apzināti veidots kā kopēja, gaiša un gaismas caurstrāvota telpa, kur zāles cita ar citu saplūst un savienojas nemanāmām robežām. No pagalma puses parādes durvis ieved muižas Halles zālē, kas ar plašu ailu no četrvērtņu stikla durvīm savienota ar Balles zāli parka pusē. Halles zāle veidota gaiša ar vieglu laika patīnu, klāta ar Igaunijas dolomīta akmens flīzēm un iepretim parādes durvīm novietotu neglazēta podiņu kamīnu ar saglabātu dabiskā terrakotas māla apdari. Balles zālē ir ozolkoka vairoga parketa grīdas, tajā atrodas divas tēlnieka Gustava Šķiltera bareljefa skulptūras un glazēto flīžu kamīns. Ēdamzāles galvenie akcenti ir kamīns ar eņģeļu skulptūrām un jaunavu siluetiem un baroka stila bufete no 19. gadsimta beigu perioda. Verandai ir plaši arkveida logi, pa kuriem paveras skaists panorāmas skats uz parku un izeja uz dienvidaustrumu terasi. Bibliotēkas telpā ir centrāli novietots kamīns un grāmatu plaukti gar abām iekšējām sienām, kas sasaucas ar kolekcionētajām bīdermeiera stila mēbelēm. Balles zāles pretējās pusēs atrodas dāmu un kungu saloni ar restaurētiem griestu gleznojumiem un Austrumu paklājiem uz ozola skujiņveida parketa. Kungu mājas otrajā stāvā atrodas Karšu zāle, pie kuras sienām izvietota vēsturisku Latvijas karšu kopiju kolekcija.

Vāgūža ēkas pirmajā stāvā atrodas sezonas restorāns Café Rūmene, bet otrajā stāvā konferenču zāle "Vāgūzis". 7,8 hektārus lielajā parkā pēc pārveides iekārtots Itālijas renesanses stila dārzs ar mežvīniem apaudzētām pergolām. Parkā atrodami Ungārijas ceriņi, sarkanais ozols, dažādas kļavu sugas, piramidālie un sēru ozoli, šķeltlapu dižskabārdis, plūškoks un citi eksoti.

Seni attēli

• 
  Skats uz Rūmenes muižu pāri dīķim
• 
  Kungu mājas terase (1912)
• 
  Muižas terases ziemā
• 
  Rūmenes muiža ap 1920. gadu
• 
  Muižas kāpnes pirms Pirmā pasaules kara
• 
  Muižas kāpnes pēc 1930. gada
• 
  Muiža 2000. gadā pirms rekonstrukcijas

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne