Eižens Švarcs
Eižens Vilhelms Švarcs (vācu: Eugen Wilhelm Schwartz, 1871—1940) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks. Niedras valdības finanšu ministrs (1919).
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1871. gada 18. (6.) novembrī Rīgā, tirgotāja Kristapa Švarca un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Liras, ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, no 1897. gada vadīja sava tēvoča Edgara Liras uzņēmumu Edgar Lyra & Co.
No 1908. gada bija Rīgas biržas komitejas loceklis un viceprezidents (1910), līdztekus Austroungārijas vicekonsuls Rīgā (1910-1914). Vidzemes vācu biedrības Rīgas grupas valdes loceklis un viceprezidents (1911-1914). 1912. gadā viņu ievēlēja Rīgas domē. 1914. gadā viņš kļuva par Rīgas biržas bankas direktoru un Lielās ģildes vecāko. 1910. gadā Švarcs par 100 000 rubļiem no Edgara Liras nopirka Rūmenes muižu pie Kandavas.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā viņš bija Niedras valdības finansu ministrs, tādēļ pēc 1920. gada agrārās reformas 1923. gadā Rūmenes muiža Švarcam tika atsavināta un sadalīta zemniekiem. Netika apmierināts E. Švarca atkārtotais lūgums ierādīt viņam kā neatsavināmo daļu Rūmenes muižas centru.[1]
Pēc kara beigām Eižens Švarcs bija Rīgas pilsētas deputāts (līdz 1934). Rīgas hipotēku biedrības direktors un prezidents (1926-1939), Lielās ģildes eltermanis (1930-1935), Rīgas biržas bankas prezidents (1930-1939), bija arī Rīgas Sv. Pētera baznīcas padomes prezidents, Rīgas Herdera institūta draugu un veicinātāju biedrības valdes priekšsēdētājs.
Miris Rīgā 1940. gada 15. februārī.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Inta Dišlere. Rūmenes vēsture no XV līdz XX gadsimtam. Z. Gaile, 2009. - 120 lpp
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.