Atvērt galveno izvēlni

Gustavs Šķilters (1874-1954) ir viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem.

Gustavs Šķilters
Šķilters.jpg
Gustavs Šķilters
Dzimis 1874. gada 15. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valmieras apriņķis, Rencēnu pagasts, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1954. gada 24. septembrī (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība, grafika, glezniecība
Mākslas virziens reālisms

Šķilters dzimis kalēja ģimenē. Viņš mācījās Salacgrīvas draudzesskolā un Limbažu pilsētas skolā, pēc tam — Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (to pabeidza 1899. gadā), kur viņu īpaši ietekmēja pedagoga Matveja Čižova daiļrades paņēmieni, vēlāk arī studēja Parīzē (šajā laikā apceļoja arī citas valstis - Spāniju, Maroku, Nīderlandi, Šveici, Vāciju, Itāliju), kur darbojās arī Ogista Rodēna darbnīcā. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un impresionisma izteiksmei raksturīgiem paņēmieniem — piemēram, atsevišķas skulptūras daļas neapstrādāt vai atstāt negludas virsmas.

Atgriezies no Parīzes, Šķilters strādāja par plastiskās veidošanas pasniedzēju Štiglica skolā, darbojās arī mākslas kritikā.

Šķilters nenodarbojās ar cieto materiālu apstrādi; daudzi viņa darbi atlieti bronzā, ir arī koka, marmora un terakota skulptūras.

Šķilters darbojās stājtēlniecībā (kur īpaši pievērsās portretiem), veidoja arī dekoratīvas un memoriālas skulptūras. Viņš pievērsās arī vienkāršā darba darītāju atveidiem ("Vecais sētnieks"), kā arī attēloja dažādus psiholoģiskos stāvokļus ("Izmisums", "Skumjas") un izteiksmes ("Dziedātāja meitene", "Niķīgs bērns"). Šķilters daudz atveidojis bērnus ("Dusmīgā", "Guļošs bērns") un vecus cilvēkus ("Vecums"). Šķilters daudz veidojis kailfigūru studijas ("Šķiršanās", "Ilgas"), tām raksturīga liela ekspresivitāte ("Maziņš biju, neredzēju...") un jūgendstilam raksturīga romantizācija. Atsevišķu Šķiltera darbu pamatā ir fantastiski motīvi ("Lietuvēns", "Raganas uz piestas").

Šķiltera daiļradi nosacīti iespējams iedalīt trijos posmos:

  1. naturāli impresionistiskais periods, kura laikā Šķilters nodarbojas ar precīzu tēlu atveidi (1898-1912, "Dzīves rudens", "Niķīgs bērns"),
  2. simbolisma ietekmes parādīšanās Parīzes perioda iespaidā (1912-1920, "Maziņš biju, neredzēju..."),
  3. reālisma tradīcijas iezīmju parādīšanās.

Komponists Alfrēds Kalniņš viņam veltījis klavierksaņdarbu "Balāde" b moll.