Puzuris

Puzuris, lukturis, krīģis jeb spurgulis ir tradicionāls iekaramais telpu rotājums, kas gatavots, uz diega saverot niedru, salmu vai smilgu posmiņus un papildinot tos ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām un lupatu vai papīra gabaliņiem. Puzuris izplatīts ne vien Latvijā, bet arī daudzviet citur Ziemeļeiropā^[1] (Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā), Austrumeiropā (Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā) un Viduseiropā (Polijā un Vācijā).

Puzurus parasti iekar griestos lina vai vilnas diegā. Tie kārti arī virs bērna šūpuļa aizsardzībai pret ļaunajiem gariem vai vedībās virs līgavas un līgavaiņa galda. Bija ticējums, ja puzurs pārstāj griezties, mājās kāds drīz saslimšot vai pat miršot, kas daļēji skaidrojams ar optimālu gaisa apriti telpā.^[1]

Mūsdienās puzurus galvenokārt pazīst kā Ziemassvētku rotājumus, tomēr senāk tos gatavoja no rudens līdz pavasarim un izmantoja arī daudzos citos svētkos. No svaigiem salmiem gatavotus puzurus izmantoja kā rudens vedību rotājumus, Lieldienās puzurus papildināja ar krāsainām olu čaumalām, bet Mārtiņos — ar gaiļa spalvām. Tie bija arī Meteņu rotājums, bet vēl, iespējams, puzurus gatavoja Apjumībās un Veļu laikā. Pēc svētkiem tos parasti sadedzināja un nākamajiem svētkiem gatavoja no jauna.^[2] Pēc cita ticējuma, visus vecos puzurus sadedzināja tieši Lieldienās vai Jāņos.^[1]

2021. gadā puzuri un to darināšana iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.^[3]^[4]^[5]

Galerija

Ar krāsainiem ziediņiem rotāts poļu puzuris (poļu: pająk — 'zirneklis')
Somu puzuris (somu: lkihimmeli)
Ar Norvēģijas karodziņiem un eglīšu virtenītēm rotāts norvēģu puzuris (norvēģu: julekrone — 'Ziemassvētku kronis')
Lietuviešu puzuris (lietuviešu: sodas — 'dārzs') Marcinkoņa Etnogrāfiskajā muzejā
Ar krāsainiem ziediņiem rotāts ukraiņu puzuris (ukraiņu: Різдвяний павук — 'Ziemassvētku zirneklis')