Puasona sadalījums varbūtību teorijā un statistikā ir diskrēts varbūtību sadalījums. Tas nosaka, kāda ir varbūtība notikt dotam skaitam notikumu kādā laika intervālā ar pieņēmumiem, ka notikumiem piemīt konstanta "vidējā biežuma" vērtība un katrs nākamais notikums ir neatkarīgs no iepriekšējiem notikumiem. Šim sadalījumam var mainīt mērvienības, piemēram, interneta veikals kā mainīgo(x asi) var izmantot minūtes un vidējo vērtību ņemt pirkumu skaitu laika intervālā, bet tikpat labi mainīgais var būt apmeklētāju skaits un vidējās vērtības mērvienības var būt pircēju skaits. Puasona sadalījumu var izmantot arī gadījumos ar vairākām dimensijām, piemēram, gadījumu skaits laukumā vai tilpumā.

Poisson Distribution
Diskrētā blīvuma funkcija

Puasona sadalījuma grafiks- x ass atbilst laika intervālam, šoreiz [0; 20]. Y ass atbilst varbūtībai notikt uz x ass norādītajam gadījumu skaitam. Vērtība atbilst sagaidāmajai vērtībai notikumu skaitam
Sadalījuma funkcija

Puasona kumulatīvā sadalījuma grafiks — x ass atbilst laika intervālam. Y ass vērtība atbilst varbūtībai notikt uz x ass norādītajam vai mazākam gadījumu skaitam
Apzīmējums
Parametri
Definēts (naturāli skaitļi, ieskaitot 0)
Blīvuma funkcija
Sadalījuma funkcija vai vai (pie kur ir augšēji nepilnīgā Gamma funkcija, ir grīdas funkcija un ir regularizētā Gamma funkcija
Vidējā vērtība
Mediāna
Moda
Dispersija
Asimetrijas koeficients
Ekscesa koeficients
Momentu ģenerējošā funkcija
Raksturīgā funkcija
Varbūtību ģenerējošā funkcija
Fišera informācija

Ja ir zināma Puasona sadalījuma sagaidāmā vērtība un zināms intervāls(laiks, mājaslapas apmeklētāju skaits, u.c.), tad varbūtība notikt notikumiem šajā intervālā ir: [1], kur ir Eilera skaitlis un ir faktoriāls

Ar Puasona sadalījumu var modelēt dažādas situācijas, piemēram, interneta veikala pirkumu skaitu, salūzušu produktu skaitu garantijas laikā[2], radioaktīvo sabrukšanu atomos un citas situācijas. Jāņem vērā, ka sadalījums pieņem nemainīgu sagaidāmo vērtību un notikumu savstarpējo neatkarību, kas dzīvē nav vienmēr spēkā.

No sākuma pieņemsim, ka varbūtība notikumam notikt kādā laika intervālā   ir  , kur   ir mazs lielums, notikumi dažādos laika intervālos ir neatkarīgi cits no cita un katrā intervālā var notikt tikai viens notikums. Trešais pieņēmums var šķist patvaļīgs, taču ar tā palīdzību var modelēt Binomiālo sadalījumu, kā arī tāpat, ja   tiek ņemts pietiekami mazs, tad šis izpildās. Šādā gadījumā pēc Binomiālā sadalījuma formulas varbūtība notikt tieši   notikumiem ir  

Tagad pieņemsim   par konstanti, maksimālo gadījumu skaitu kā limitu   un  . Šādi var iegūt varbūtību notikt   notikumiem  , kad gadījuma lielums   ir sadalīts pēc Puasona sadalījuma. Tagad ir nepieciešams aprēķināt šo robežu:

 , ko var pārrakstīt kā četrus reizinātājus citādāk:  

Pēc pārkārtošanas var iegūt, ka pirmais reizinātājs nav atkarīgs no  , otrais un trešais kopā tiecas uz 1, ko var iegūt izmantojot, piemēram, Stirlinga aproksimāciju faktoriālim  , faktoriāļus var aizvietot:

 

Ceturtais reizinātājs tiecas uz  . Sareizinot visus reizinātājus, iegūst Puasona sadalījumu  .[3]

  1. S. Čerņajevs. «Gadījuma lielumi. Diskrētu gadījuma lielumu binomiālais un Puasona sadalījums.». Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Skatīts: 26.07.2024.
  2. «13 POISSON DISTRIBUTION Examples». Skatīts: 26.07.2024.
  3. «Poisson distribution formula». Mathematics Stack Exchange (angļu). Skatīts: 2024-07-26.