Garšviela

produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
(Pāradresēts no Garšvielas)

Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai. Garšvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos organismā, tā uzturs tiek pilnīgāk izmantots. Atšķirībā no garšaugiem, garšvielas ir galvenokārt iegūtas no sēklām, augļiem, saknēm vai mizas augam, bet garšaugi ir galvenokārt iegūti no lapām, ziediem vai stumbra.

Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas

Garšvielas parasti ir žāvētas un samaltas pulverī ērtības dēļ. Žāvētām garšvielām ir ilgāks derīguma termiņš, tādēļ tās ir vieglāk uzglabāt un parasti ir lētākas. Svaiga garšviela, piemēram, ingvers ir ar vairāk garšu svaigā formā, taču dārgāks un ar īsāku derīguma termiņu.

Par garšvielām izmantojamas dažādas lapas: lauru lapas, piparmētras; ziedu daļas: krustnagliņas, safrāns, muskatziedi, kaperi; augļi: ķimenes, pipari, paprika, virces, vaniļa, olīves; sēklas: anīss, kardamons, koriandrs, muskatrieksts, sinepes; saknes: mārrutki, ingvers, selerijas. Garšvielas ir arī ķīmiski sintezētais vanilīns, dažādas esences, skābes, piemēram, vīnskābe, citronskābe, etiķskābe, arī vārāmā sāls.

IzmantošanaLabot

 
Garšvielas, kuras pārdod tirgū, Marokā

Garšvielas galvenokārt izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, taču tās arī izmanto kosmētikā un vīrakos. Dažādos vēstures periodos ticis uzskatīts, ka garšvielām ir ārstniecisks efekts. Tā kā garšvielas ir dārgas, retas un eksotiskas preces, to izmantošana bieži ir simbols bagātībai un augstam statusam.

ProdukcijaLabot

Indija saražo 75% no pasaules garšvielām. Tas ir atspoguļots viņu kultūrā caur indiešu virtuvi; vēsturiski garšvielu maiņa attīstījās caur Indijas subkontinentu, kā arī Austrumāzijā un Tuvajos Austrumos. Eiropas garšvielu pieprasījums bija viens no ekonomiskajiem un kultūras faktoriem, kas veicināja ceļošanu agrajā mūsdienu periodā.

Ārējās saitesLabot