Pārtikas piedevas

Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.^[1]

Emulgatora lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju)

Izmantošana

Pārtikas piedevām ir daudz un dažādi uzdevumi, tomēr tos pievienošanas nolūkus var vispārīgi iedalīt 5 grupās:

labākas pārtikas uzturvērtības saglabāšanās nodrošināšanai (pievienošanas dēļ radies zināms sākotnējās uzturvērtības samazinājums pieļaujams vien tādā gadījumā, ja piedeva neveido nozīmīgu produkta sastāva daļu);
vajadzīgā sastāva radīšanai diētiskajai pārtikai;
pārtikas uzglabājamības un stabilitātes palielināšanai;
pārtikas organoleptisko īpašību uzlabošanai;
kāda pārtikas ražošanas posma (piemēram, apstrādes, iesaiņošanas vai pārvadāšanas) atvieglošanai.^[2]

Pārtikas uzglabājamības palielināšanai pievieno konservantus un antioksidantus, organoleptisko īpašību uzlabošanai izmanto saldinātājus, skābes, garšas pastiprinātājus un irdinātājus, bet pārtikas ārējo izskatu uzlabo ar krāsvielām un glazētājvielām. Savukārt pārtikas struktūras stabilitāti nodrošina ar apjoma palielinātājiem, emulģējošajiem sāļiem, emulgatoriem, cietinātājiem un recinātājiem, bet ražošanas tehnoloģiskos posmus atvieglina ar nesējvielām, pretsalipes vielām, putu dzēsēji, putu veidotājiem, mitruma uzturētājiem, kā arī pārveidoto cieti, aizsarggāzēm, propelentiem, sekvestrantiem un miltu apstrādes līdzekļiem.^[3]

Pārtikas piedevas aizliegts pievienot, lai tā mēģinātu slēpt nekvalitatīvas izejvielas vai produkta defektus, kas radušies, nepareizi veicot kādu no ražošanas posmiem, kā arī mainītu pārtikas īpašības un pamatsastāvu tā, ka tas varētu maldināt patērētāju.^[2]

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārtikas piedevas

↑ «Pārtikas aprites uzraudzības likums». likumi.lv (latviski). 2015. gada 1. janvāris. Skatīts: 2015. gada 13. jūnijā.
↑ ^2,0 ^2,1 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 8. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.^{[novecojusi saite]}
↑ Zanda Lielbārde. «E-vielas. Kas par tām jāzina?». Latvijas Vēstnesis, 2013. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.

Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Pārtikas aprites uzraudzības likums». likumi.lv (latviski). 2015. gada 1. janvāris. Skatīts: 2015. gada 13. jūnijā.

[Ozola-2] 2,0 ^2,1 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 8. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.^{[novecojusi saite]}

[3] Zanda Lielbārde. «E-vielas. Kas par tām jāzina?». Latvijas Vēstnesis, 2013. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.

[1]

[2]

[3]