Peonijas

augu ģints
(Pāradresēts no Peonija)

Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves. Ģintī ir aptuveni 33 sugas un daudzas varietātes, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā. Eiropā tās sastopamas Balkānos, Ziemeļitālijā un Francijā, Balkānu pussalā, Kipras, Krētas, Korsikas un citās salās. Brovna (Paeonia brownii) un Kalifornijas (P. californica) peoniju dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu daļa. Peonijas savvaļā sastopamas kalnos līdz 4250 m augstumā, un ir arī sugas, kuras labprāt aug mežainos līdzenumos un pļavās (stepēs). Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju (P. edulis) saknes.

Peonija
Paeonia suffruticosa
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAkmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
DzimtaPeoniju dzimta (Paeoniaceae)
ĢintsPeonijas (Paeonia)
Peonija Vikikrātuvē

Peonijas, kuras kā košumaugi sastopamas apstādījumos un dārzos, gandrīz vienmēr ir hibrīdšķirnes, kuras nav sastopamas savvaļā.

Peoniju iedalījums

labot šo sadaļu

Peonijas iedala:

  1. Krūmpeonijās, kurām ir koksnaini zari, krūmiem raksturīga sakņu sistēma;
  2. Puskrūmu peonijās, kurām koksnaina ir stumbra apakšējā daļa;
  3. Lakstveida jeb zālveida peonijās, kuras ik gadus atjauninās no augsnē esošiem, pārziemojošiem pumpuriem.

Peoniju augstums ir no 20 cm līdz 3 m un peoniju ziedi ir no 1–2 cm līdz 32 cm diametrā.

Peoniju sugas

labot šo sadaļu

Kultūrformas

labot šo sadaļu

Visvairāk ir audzētas baltziedu peonijas jeb pienziedu peonijas (P. lactiflora, sin. P. albiflora, P. chinensis, P. sinensis), kurām ir vislielākais šķirņu skaits (ap 3000), un tās dominē Eiropā un Latvijā ar bāzes krāsām baltā, rozā un sarkanā. 20. gs. otrajā pusē ASV tika radīta hibrīdo peoniju grupa ar koraļļkrāsas u.c. krāsu toņiem. Jaunākā kultivēto peoniju grupa ir intersekciju hibrīdi, kas ir krustojumi starp lakstveida un krūmpeonijām. Šīm jaunajām intersekciju peoniju šķirnēm piemīt galvenokārt ārējās krūmpeoniju pazīmes.

Intersekcijas grupas peonijas ir izcili ziedoši puskrūmi no 50 līdz 130 cm augsti ar stingru stublāju un ziedkātiem, un resniem pumpuriem. Lapas 15–25 cm garas, divkārt plūksnaini saliktas un šķeltas platos segmentos, gaiši olīvzaļas vai tumši zaļas, abās pusēs kailas, plaukstot ar rudu, bronzas, iedzeltenu vai oranžu nokrāsu. Ziedi dzinuma galos laterāli vai termināli 10–25 cm diametrā, daudzām šķirnēm puspildīti vai pildīti ar saliktas krāsas ziediem — bieži tiem vidū ir dažādas krāsas plankumi. Auglis ir trīsdaļīgs-piecdaļīgs somenis, sēklas samērā lielas — tumši brūnas līdz melnas. Latvijā parasti zied no jūnija sākuma līdz jūnija beigām.

Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība.

Papildu literatūra

labot šo sadaļu
  • Vēriņš Aldonis. Peonijas : 300 peoniju šķirnes : Krūmpeonijas : Audzēšana / Aldonis Vēriņš ; red. Ilmārs Jānis Birulis. — Rīga : Lauku Avīze, 2007. — 64 lpp. — (Lauku Avīzes Tematiskā Avīze). ISSN 1407-4338

Ārējās saites

labot šo sadaļu