Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs.[1] Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā.
| Paradīzes putnu dzimta Paradisaeidae (Vigors), 1825) | |
|---|---|
 Mazais paradīzes putns (Paradisaea minor) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) |
 Paradīzes putnu dzimta Vikikrātuvē | |
Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.
Izskats
labot šo sadaļu
Paradīzes putnu ķermeņa forma atgādina, piemēram, strazdus vai vārnas. Augumā vismazākais dzimtas pārstāvis ir karaliskais paradīzes putns (Cicinnurus regius), kas ir tikai 15 cm garš.[2] Vislielāko paradīzes putnu ķermenis ir 45 cm garš, bet aste sasniedz 60 cm, vai pat 1 metru un vairāk. Vairumam paradīzes putnu ir noapaļoti spārnu gali. Kājas spēcīgas, piemērotas sēdēšanai.
Savu nosaukumu ieguvuši tēviņu brīnišķīgā, krāšņā apspalvojuma dēļ, kuru putni izrāda riesta priekšnesuma laikā. Krāsainām spalvām ir visbrīnumainākās formas — kamoliņi, bārkstis, vēdekļi, tās bieži veido visdažādākās sekstes un cekulus. Lieliskais un daiļais tēviņu apspalvojums riesta laikā pievilina mātītes. Mātītes parasti ir diezgan neuzkrītošas.
Izplatība
labot šo sadaļuSastopami Jaungvinejā, Moluku un Aru salās, Jorkas pussalā Austrālijas ziemeļos. Dzīvo galvenokārt mitros kalnu mežos.
Dzīvesveids un vairošanās
labot šo sadaļuVienpatņi, lielākajai daļai tēviņu ir vairākas partneres. Riesta laikā jaunie putni nevar konkurēt ar vecajiem. Dažiem jāgaida pat septiņi gadi, iekams var pirmoreiz pāroties. Līdz tam tas uzturas riestu tuvumā — noskatās, mācās un gatavojas pirmajam riestam.
Pārošanās periodā dažādām sugām ir atšķirīga uzvedība. Katrs tēviņš cenšas pievilināt izraudzīto partneri ar iespaidīgu riesta deju, kurai velta daudz laika. Bieži vien vairāki tēviņi pulcējas kopīgās riesta vietās, kur izrādās ar savām dejām un dziesmām. Grupas, kurās ir 15—20 putni, rītausmā redzamas augstu kokā. Putni saceļ un izbož savas krāšņās spalvas, tad seko dejas, kurās katrs tēviņš klanās un izpleš spārnus. Zilā paradīzes putna (Paradisaea rudolphi) tēviņš, lai pievērstu mātītes uzmanību, pat karājas ar galvu uz leju un kustina izplestos spārnus un asti. Zeltspalvu paradīzes putna (Cicinnurus magnificus) tēviņš bieži norauj sev apkārt esošo koku lapas, lai uz viņa spalvām kristu vairāk saules gaismas.
Dažiem putniem ligzdai vietu izvēlas tēviņš, viņš arī to ceļ un pēc tam palīdz mātītei izaudzināt mazuļus. Citām sugām ligzdas celtniecībā piedalās arī mātītes. Parasti ligzdas ir masīvas konstrukcijas no lapām, papardēm un zariņiem, kas iebūvētas zaru žāklēs.
Diezgan bieži mātīte, kas apkārtnē neatrod savas sugas tēviņu, pārojas ar citu sugu. Tādēļ paradīzes putnu populācijā ir daudz hibrīdu sugu. Perē 17—21 dienu, rūpējas par putnēniem 17—30 dienas.
Balss variē no maigiem, stieptiem saucieniem līdz skaļām, eksplozīvām skaņām. Nebrīvē dažas sugas atdarina citu putnu balsis.
Barība
labot šo sadaļu
Pārtiek no dažādiem augļiem, pumpuriem, lapām un ziediem. Uzturu papildina ar kukaiņiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem, ēd arī citu putnu olas un mazuļus.
Aizsardzība
labot šo sadaļuParadīzes putnu spalvas Jaungvinejas aborigēnu dzīvē vēl pirms eiropiešu ierašanās liecināja par vīrieša dižciltību, bagātību un ietekmi sabiedrībā. Tādēļ papuasi ne tikai paši intensīvi medīja putnus, bet vēlāk iepirka arī no dzīvnieku ķērājiem eiropiešiem. 1884. gadā daļa Jaungvinejas kļuva par Vācijas koloniju. Paradīzes putnu spalvas Eiropā kļuva par modes preci, un jau pirmajos kolonizācijas gados tika nogalināti un pārstrādāti cepuru izstrādājumos vairāk nekā 50 000 putnu.
Austrālijā paradīzes putni medības spalvu dēļ aizliedza 1924. gadā, taču, lai arī ne tik intensīvas, Jaungvinejā tās turpinājās lielāko 20. gadsimta daļu. Bernhards Gržimeks 60. gados rakstīja: "Iezemieši vēl arvien medī paradīzes putnus ar bultām un ķer slazdos. Noraugoties lielajos deju svētkos Vāgi ielejā, pārņem šausmas: tik ārkārtīgi daudz retāko un krāšņāko putnu spalvu šūpojās uz dejotāju galvām".[3]
Pēc populāciju skaita dramatiskas samazināšanās, mūsdienās aizliegts medīt paradīzes putnus spalvu dēļ. Daudzām sugām vislielākās briesmas šobrīd rada vides piesārņošana.
Sistemātika
labot šo sadaļuParadīzes putnu dzimta (Paradisaeidae)[1][4][5]
- Astrāpijas (Astrapia)
- Diegastes paradīzes putni (Seleucidis)
- Īsastes sirpjknābja paradīzes putni (Drepanornis)
- Karaliskie paradīzes putni (Cicinnurus)
- Karogspārnu paradīzes putni (Semioptera)
- Krāšņie paradīzes putni (Diphyllodes)
- Lieliskie paradīzes putni (Lophorina)
- Melnās paradīzes vārnas (Lycocorax)
- Paradīzes putni (Paradisaea)
- Paradīzes vārnas (Manucodia)
- Paradīzes vistas (Paradigalla)
- Paradīzes taurētājvārnas (Phonygammus)
- Parotijas (Parotia)
- Sirpjknābja paradīzes putni (Epimachus)
- Strēlniekputni (Ptiloris)
- Vimpeļauss paradīzes putni (Pteridophora)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018
- ↑ Cicinnurus regius
- ↑ Bernhards Gržimeks. Četrkājainie austrālieši. Rīga. Zinātne. 1973. 64. lpp.
- ↑ National Geographic. July 2007. Feathers of Seduction. 82—101 lpp.
- ↑ National Geographic. Latvija. Decembris 2012 Nr. 3. Paradīzes putni. 30—45.lpp ISSN 2255-88829
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IBC: Birds-of-paradise (Paradisaeidae) Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē.
- Birds of paradise\
- National Geographic: Bird of Paradise