Lentastes astrāpija
Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpija[1] (Astrapia mayeri) ir paradīzes putnu suga, kas endēma Papua-Jaungvinejai. Lentastes astrāpiju atklāja 1938. gadā, un tā ir pēdējā atklātā šīs dzimtas suga. Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Lentastes astrāpija Astrapia mayeri (Stonor, 1939) | |
|---|---|
 Lentastes astrāpijas tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) |
| Ģints | Astrāpijas (Astrapia) |
| Suga | Lentastes astrāpija (Astrapia mayeri) |
 Lentastes astrāpija Vikikrātuvē | |
Tas ir viens no iespaidīgākajiem paradīzes putniem. Tēviņa astes spalvas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz ķermeņa garumu, un proporcionāli izmēriem tās ir visgarākās astes spalvas putnu pasaulē.[1] Apdraud medības un dabiskās vides izzušana. Līdzīgi citiem paradīzes putniem, krāšņā apspalvojuma un spilgto ādiņu dēļ astrāpijas joprojām nereti medī vietējie papuasu iedzīvotāji.
Izplatība
labot šo sadaļuSastopama kalnainos mežos Papua-Jaungvinejas Centrālās kalnu grēdas rietumu daļā 2400—3400 metru augstumā virs jūras līmeņa, dažkārt dzīvo arī zemāk līdz 1800 metriem.[3][4]
Izskats
labot šo sadaļu_juvenile_(male),_cropped.jpg)
Kā vairumam dzimtas sugu, raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņu un krietni neuzkrītošāko mātīti līdz četrdesmitajiem gadiem uzskatīja par divu dažādu paradīzes putnu sugu pārstāvjiem.[1] Ķermeņa garums tēviņam 32 cm, neskaitot divas centrālās astes spalvas, kas var pārsniegt 1 metru (līdz 125 cm), svars 134—164 grami. Mātītes ķermeņa garums bez astes 35 cm, astes garums 53 cm, svars 102—157 g.[5][6]
Apspalvojums tēviņam samtaini melns, galva un krūtis zaigojoši zaļas, zilas un olīvkrāsā. Izteikti garās astes spalvas šauras, baltas; to gala daļa melna. Abu dzimumu pārstāvjiem augšknābi rotā tumši zaļš kamolveida spalvu pušķis.[7] Mātīte brūna, brūnas arī krietni īsākās astes spalvas. Galva zaigojoša, līdzīgi tēviņam. Jaunajiem tēviņiem nav garo centrālo astes spalvu.[8]
Barība
labot šo sadaļuPamatā pārtiek no augļiem, īpaši šeflēras koka Schefflera actinophylla augļiem. Diētu papildina kukaiņi, zirnekļi un vardes.[7][6] Kukaiņus astrāpija ar knābi izrok no zemes vai trupējoša koka.[5]
Vairošanās
labot šo sadaļu.jpg)
Ligzdošanas sezona ilgst gandrīz gadu (no maija līdz martam). Lentastes astrāpiju tēviņi ir poligāmi un sapārojas ar vairākām mātītēm. Riesta laikā vairāki tēviņi sapulcējas kopā. Dziedot tie pārlec no zara uz zaru, visā krāšņumā izrādot mātītēm savu apspalvojumu. Lai arī ļoti garā aste tēviņam nepalīdz izdzīvot, jo mēdz sapīties koka zaros, un briesmu gadījumos putnam mirkli pirms bēgšanas ir jāpagaida, līdz spalvas atpīsies un atbrīvosies, tomēr garās astes spalvas nodrošina mātītes uzmanību. Tā izvēlas tēviņu ar visgarāko asti, jo tā liecina par īpatņa veselību.[9]
Dziļo kausveida ligzdu veido mātīte. Dējumā viena ola, perēšanas ilgums trīs nedēļas. Perē un par putnēnu rūpējas mātīte. Jaunā astrāpija izlido 25—30 dienu vecumā.[5][7][3] Suga veido hibrīdformu ar Stefānijas astrāpiju, kuru līdz 1930. gadam klasificēja kā atsevišķu sugu.[10]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Četrkājainie austrālieši. Bernhards Gržimeks. Zinātne. Rīga. 1973
- ↑ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018
- ↑ 3,0 3,1 «Beauty of Birds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
- ↑ Astrapia mayeri, Sarkanā grāmata
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Birds of Paradise
- ↑ 6,0 6,1 Alive: Ribbon-tailed Astrapia (Astrapia mayeri)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Australian Museum
- ↑ Beauty of Birds: Ribbon-tailed Astrapias
- ↑ «Birds of Paradise Project». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. janvārī. Skatīts: 2018. gada 2. februārī.
- ↑ Ribbon-tailed Astrapia Astrapia mayeri