Pšemisla
Pšemisla (poļu: Przemyśl) ir sena pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Sanas krastos pie Ukrainas robežas.
| Pšemisla | |||
|---|---|---|---|
 Pšemisla. Priekšplānā - katedrāle | |||
| |||
  Pšemisla | |||
| Koordinātas: 49°47′10″N 22°46′26″E / 49.78611°N 22.77389°EKoordinātas: 49°47′10″N 22°46′26″E / 49.78611°N 22.77389°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Piekarpatu vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | 1389 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 46,17 km2 | ||
| Augstums | 157 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 58 408 | ||
| • blīvums | 1 295/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.przemysl.pl/ | ||
 Pšemisla Vikikrātuvē | |||
VēstureLabot
Pilsēta varētu būt radusies ap 8. gadsimtu, kad apvidus bija Lielmorāvijas valdījumā. Kad ungāri ap 899. gadu sagrāva Lielmorāviju, šeit dzīvojošie baltie horvāti nonāca Kijevas Krievzemes ietekmē. Pšemisla tika uzskatīta par t.s. Sarkanās Krievzemes galveno centru, un līdz 13. gadsimta otrajai pusei par šo teritoriju notika cīņas starp Poliju, Kijevas Krievzemi un Ungāriju. Pilsēta nokļuva Polijas sastāvā, un 1389. gadā Vladislavs Jagello apstiprināja tai Magdeburgas tiesību piešķiršanu.
Līdz pat Otrajam Ziemeļu karam ("Plūdiem") Pšemisla bija rosīga tirdzniecības pilsēta ar poļu, rutēņu, ebreju, vācu, čehu un armēņu kopienām, tomēr 17. gs. karu rezultātā pilsēta panīka.
1772. gadā Pirmajā Polijas dalīšanā Pšemisla nokļuva Austrijas (Habsburgu) monarhijas sastāvā. Tā kā pilsēta atradās stratēģiskā vietā netālu no Krievijas impērijas robežas, tā no 19. gadsimta vidus līdz Pirmā pasaules kara sākumam tika pārvērsta par stipru militāru bāzi un trešo lielāko tālaika cietoksni Eiropā (aizsardzības līnijas 45 km garumā ar 44 fortiem, garnizons - 85 000 karavīri).
Pirmā pasaules kara laikā šeit notika sīvas cīņas. Kara sākumā Krievijas karaspēks 1914. gada augustā spēji uzbruka Pšemislai. Cietoksnis izturēja, tomēr Krievijas karaspēks 1914. gada oktobrī veica otru uzbrukumu nocietinājumiem, un aplenkuma rezultātā 1915. gada 22. martā Pšemisla krita. Krievijas karaspēks saņēma gūstā 126 000 karavīru. Tomēr 1915. gada 3. jūnijā Austroungārijas karaspēks Pšemislu atguva. Kauju rezultātā no abām pusēm krita ap 115 000 karavīru.
Pēc Pirmā pasaules kara no 1918. gada 3. novembra līdz 12. novembrim pilsētā notika ielu cīņas starp poļu un Rietumukrainas Republikas spēkiem. Ukraiņi tika sakauti un pameta pilsētu.
Pēc Molotova-Ribentropa pakta rezultātā veiktās Polijas sadalīšanas cauri pilsētai pa Sanas upi gāja PSRS un Nacistiskās Vācijas robeža. Pēc Otrā pasaules kara upes abus krastus piešķīra Polijai.
Panorāmas skatsLabot
Apskates objektiLabot
- Pšemislas bazilika (Bazylika archikatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny i św. Jana Chrzciciela w Przemyślu)
- Pšemislas grieķu-katoļu katedrāle (Sobór św. Jana Chrzciciela w Przemyślu)
- Pšemislas karmelītu klosteris (Kościół i klasztor Karmelitów bosych w Przemyślu)
- Pšemislas Kazimira pils (Zamek Kazimierzowski)
GalerijaLabot
Pšemislas bazilika
Pšemislas grieķu-katoļu katedrāle
Pšemislas karmelītu klosteris
Pšemislas Kazimira pils
.jpg)
Ārējās saitesLabot
- Pšemislas bazilika Archived 2018. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Pšemislas karmelītu klosteris Archived 2018. gada 24. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Pšemislas Kazimira pils
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/061813462011-0971672?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 5 oktobris 2022.