Žagata uz karātavām

Pītera Brēgela Vecākā glezna

Žagata uz karātavām ir nīderlandiešu un flāmu renesanses gleznotāja Pītera Brēgela Vecākā eļļas krāsas glezna uz koka paneļa, tapusi 1568. gadā.

Žagata uz karātavām
Die Elster auf dem Galgen.jpg
Mākslinieks Pīters Brēgels Vecākais Labot šo Vikidatos
Gads 1568
Medijs eļļas krāsa Labot šo Vikidatos
Izmēri 46 cm (18 in) × 51 cm (20 in)
Atrašanās vieta Hessisches Landesmuseum Darmstadt, Darmštate, Vācija Labot šo Vikidatos
Inventāra nr. GK 165 Labot šo Vikidatos

AprakstsLabot

Gleznā redzams zemes izcirtums, kurā ir trīs zemnieki, kas dūdu pavadībā dejo blakus karātavām, uz kurām notupusies žagata. Karātavas atrodas attēla centrā, sadalot gleznu divās daļās — manierisma kompozīcijā ar vairāk "atvērtu" labo pusi un vairāk "slēgtu" kreiso,[1] žagatai esot ļoti tuvu precīzam gleznas centram. Karātavas veido "neiespējamo objektu", līdzīgu Penrouza trijstūrim ar balstu pamatnēm, kuras šķietami atrodas blakus, bet pārliktņa labā mala šķietami aiziet tālumā, arī apgaismojums ir pretrunīgs.

Vēl viena žagata sēž uz klints pie karātavu pamatnes, netālu no dzīvnieka galvaskausa. Vienīgie cilvēki aizņem kreiso priekšplānu: cilvēks ēnā pa kreisi nokārtojas, bet citi vēro trīs dejotājus. Pa labi stāv krusts ar ūdensdzirnavām aiz tā. Fons sākas ar skatu uz upes ieleju, ar pilsētu pa kreisi un pili klinšainas klints augšpusē, kā arī torni uz citas klints pa labi, tālumā redzami kalni un augšpusē debess. Aiz dejotājiem ir divi savstarpēji savienoti koki — motīvs, ko Brēgels izmantojis agrākā zīmējumā, kur mežā rotaļājas lāči. Dziļuma iespaidu dod priekšplāna dominējošie blīvi brūnie toņi līdz ar zaļajiem vidustoņiem vidusdaļā un gaiši zilais un pelēkais fons.

AnalīzeLabot

Brēgela glezna tika radīta gadu pēc tam, kad Nīderlandē ieradās Fernando Alvaress de Toledo, 3. Albas hercogs, kuru Spānijas karalis Felipe II nosūtīja, lai apspiestu nīderlandiešu sacelšanos. Karātavas varētu atspoguļot draudus tiem, kas pauda jauno protestantu doktrīnu un gleznā varētu būt iekļautas atsauces uz vairākiem nīderlandiešu sakāmvārdiem. Viens no tiem ir dejošana uz karātavām, kas apzīmē valsts varas apsmiešanu.[2] Cits norāda uz to, ka žagatas ir tenkotājas un tenkošana noved pie pakāršanas.[2] Vēl viens sakāmvārds skan, ka ceļš uz karātavām ved cauri patīkamām pļavām.[3]

Nav zināms, kāpēc vai kam glezna tika gleznota. Tās tapšanas gads — 1568. padara to par vienu no Brēgela pēdējiem darbiem pirms viņa nāves 1569. gadā;[2] Brēgels lūdza savu sievu sadedzināt dažus viņa attēlus pēc viņa nāves, bet lika viņai paturēt "Žagata uz karātavām" sev.[3] Pašlaik glezna atrodas Hessisches Landesmuseum kolekcijā Darmštatē.

AtsaucesLabot

  1. Early Netherlandish painting, Volume 4 of Collections of the National Gallery of Art Systematic Catalogue, Cambridge University Press, 1986, ISBN 0894680935, 32. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Painting life: the art of Pieter Bruegel, the Elder, Robert L. Bonn, 2006, ISBN 1-884092-12-8, 106. lpp.
  3. 3,0 3,1 The Last Flowering of the Middle Ages, Baron Joseph Van Der Elst, Kessinger Publishing, 2005, ISBN 1-4191-3806-5, 114. lpp.

BibliogrāfijaLabot

Ārējās saitesLabot