Dižpīļu apakšdzimta
Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas pamatā apvieno dienvidu puslodes tropu pīļu sugas. Šajā apakšdzimtā ir tikai 2 mūsdienās dzīvojošas sugas (Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna) un rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)), kas dzīvo ziemeļu puslodē. Arī cekulainā dižpīle (Tadorna cristata) mājo ziemeļu puslodē, bet daudzi uzskata, ka mūsdienās šī suga ir izmirusi. Toties straujūdens pīle (Merganetta armata) piemērojusies dzīvei Andu kalnos augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, mājojot spēcīgu un strauju kalnu upju krastos.
| Dižpīļu apakšdzimta Tadorninae | |
|---|---|
 Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) |
 Dižpīļu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Lielākajai daļai dižpīļu ir krāšņs apspalvojums, bet šīm sugām nav vienotu apspalvojuma pazīmju pat vienas ģints robežās. Zinātniskais nosaukums Tadorninae ir cēlies no ķeltu vārda, kas nozīmē raibā ūdensvista. Paradīzes dižpīles (Tadorna variegata) apspalvojums ir izņēmums pīļu dzimtā, jo mātītei tas ir krāšņāks un krāsaināks nekā tēviņam.
Dižpīles Latvijā labot šo sadaļu
Latvijā ir sastopamas abas ziemeļu puslodes dižpīles: samērā parasta ligzdotāja ir Sāmsalas dižpīle, bet dažas reizes novērota arī rudā dižpīle.[1] Latvijā ir novērota arī mandarīnpīle (Aix galericulata), kas šobrīd tiek sistematizēta peldpīļu apakšdzimtā, bet iespējams, ka tā pieder dižpīļu apakšdzimtai.
Sistemātikas diskusijas labot šo sadaļu
Dižpīļu apakšdzimtā ir 24 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 11 ģintīs. Par vairākām ģintīm zinātniekiem nav vienprātības. Ir vairākas ģintis, kuras zinātnieki rosina iedalīt peldpīļu apakšdzimtā (Anatinae), kā paugurknābja pīles (Sarkidiornis) un tvaikoņpīles (Tachyeres). Toties sārtausu pīles (Malacorhynchus) iedalīt zilknābju apakšdzimtā (Oxyurinae). Vēl viena diskutabla grupa ir zilspārnu zosis (Cyanochen), kuras tiek rosināts apvienot ar Hartlauba pīlēm (Pteronetta) no peldpīļu apakšdzimtas un izveidot jaunu apakšdzimtu.
Mūsdienās pīlēm tiek veikti dažāda rakstura ģenētiskie pētījumi, un daudzie atklājumi ir jau ieviesuši izmaiņas sistemātikā un nākotnes atklājumi ieviesīs jaunas izmaiņas. Jau šobrīd DNS pētījumi ir pierādījuši, ka starp dažādajām pīļu apakšdzimtām (kopumā astoņas), lai arī pastāv morfoloģiskas līdzības, ir lielas ģenētiskas atšķirības un samērā attāla radniecība.[2]
Klasifikācija labot šo sadaļu
- Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae)
- Āfrikas dižpīles (Alopochen)
- Nīlas zoss (Alopochen aegyptiacus)
- †Madagaskaras dižpīle (Alopochen sirabensis)
- †Maurīcijas dižpīle (Alopochen mauritianus)
- †Reinjonas dižpīle (Alopochen kervazoi)
- †Četema salu pīles (Pachyanas)
- †Četema salu pīle (Pachyanas chathamica)
- Dižpīles (Tadorna)
- Austrālijas dižpīle (Tadorna tadornoides)
- Cekulainā dižpīle (Tadorna cristata)
- Jaungvinejas dižpīle (Tadorna radjah)
- Kāpzemes dižpīle (Tadorna cana)
- Paradīzes dižpīle (Tadorna variegata)
- Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)
- Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna)
- Dižzosis (Chloephaga)
- Aļģu zoss (Chloephaga hybrida)
- Andu zoss (Chloephaga melanoptera)
- Magelāna zoss (Chloephaga picta)
- Pelēkgalvas zoss (Chloephaga poliocephala)
- Rudgalvas zoss (Chloephaga rubidiceps)
- †Madagaskaras dižzosis (Centrornis)
- †Madagaskaras dižzoss (Centrornis majori)
- Orinoko zosis (Neochen)
- Orinoko zoss (Neochen jubata)
- Paugurknābja pīles (Sarkidiornis)
- Paugurknābja pīle (Malacorhynchus membranaceus)
- Salvadora pīles (Salvadorina)
- Salvadora pīle (Salvadorina waigiuensis)
- Sārtausu pīles (Malacorhynchus)
- Sārtausu pīle (Malacorhynchus membranaceus)
- Straujūdens pīles (Merganetta)
- Straujūdens pīle (Merganetta armata)
- Tvaikoņpīles (Tachyeres)
- Baltgalvas tvaikoņpīle (Tachyeres leucocephalus)
- Folklendu tvaikoņpīle (Tachyeres brachypterus)
- Lidojošā tvaikoņpīle (Tachyeres patachonicus)
- Magelāna tvaikoņpīle (Tachyeres pteneres)
- Zilās pīles (Hymenolaimus)
- Zilā pīle (Hymenolaimus malacorhynchos)
- Zilspārnu zosis (Cyanochen)
- Zilspārnu zoss (Cyanochen cyanoptera)
- Āfrikas dižpīles (Alopochen)
Iespējams, ka mandarīnpīles (Aix), gredzenkrīkļi (Callonetta), Austrālijas koku pīles (Chenonetta), muskuspīle (Cairina moschata) no tropu pīļu ģints (Cairina) un Keipbarena zosis (Cereopsis) patiesībā pieder dižpīļu apakšdzimtai nevis peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae) un zosu apakšdzimtai (Anserinae), kurās tās ir sistematizētas šobrīd.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dižpīļu apakšdzimta |
- ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
- ↑ 2,0 2,1 «Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2010. gada 18. decembrī.