Lauči
Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.[1] Vislielākā sugu dažādība sastopama Dienvidamerikā,[1] un, visticamākais, ģints radusies un attīstījusies šajā kontinentā. Latvijā sastopama viena lauču ģints suga — laucis (Fulica atra).[2]
| Lauči Fulica (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Laucis (Fulica atra) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Virskārta | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Dzērvjveidīgie (Gruiformes) |
| Dzimta | Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae) |
| Ģints | Lauči (Fulica) |
 Lauči Vikikrātuvē | |
Atšķirībā no citiem dumbrvistiņu dzimtas putniem laučus var samērā bieži redzēt un novērot peldam atklātos ūdeņos. Lauču tuvākie radinieki ir ūdensvistiņas (Gallinula).
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Lauču ģints putni ir vidēji lieli vai lieli putni. Lielākais lauču ģintī ir lielais laucis (Fulica gigantea).[3] Tā ķermeņa garums var sasniegt 64 cm, svars 2,4 kg.[4] Ģintij nav viena izteikti mazākā suga. Lielākajai daļai sugu ķermeņa garums ir apmēram 34—40 cm, svars 400—800 g.[5][6][7]
Visiem laučiem raksturīgs melns apspalvojums. Laučiem ir labi attīstīts uzknābja vairogs, knābji ir spilgtās, kontrastainās krāsās, kā arī atkarībā no sugas tiem var būt uz galvas dažādi citi rotājumi. Lielai daļai sugu ir balts apspalvojums zem astes. Kā visām dumbrvistiņām laučiem ir spēcīgas kājas ar gariem pirkstiem, kas piemēroti staigāšanai pa mīkstu un nelīdzenu pamatni. Tie ir labi skrējēji un soļotāji. Spārni ir īsi un noapaļoti. Kopumā lauči nav veikli lidotāji. Tomēr ziemeļu reģionu sugas lido garus migrācijas ceļus. Migrācija vienmēr notiek nakts laikā.
Uzvedība
labot šo sadaļuLauči ir visēdāji. Tie pamatā barojas ar dažādiem augiem, bet pie izdevības uzlasa dažādus nelielus dzīvniekus un citu putnu olas. Pārošanās laikā lauči ir ļoti agresīvi un teritoriāli, bet ārpus pārošanās laika tie veido nelielus barus, kas kopīgi barojas.
Sistemātika
labot šo sadaļuLauču ģints (Fulica)[1]
- Amerikas laucis (Fulica americana)
- Andu laucis (Fulica ardesiaca)
- Baltspārnu laucis (Fulica leucoptera)
- Havaju laucis (Fulica alai)
- Laucis (Fulica atra)
- Lielais laucis (Fulica gigantea)
- †Maskarēnu laucis (Fulica newtonii)
- Paugurknābja laucis (Fulica cristata)
- Ragainais laucis (Fulica cornuta)
- Sarkanjoslotais laucis (Fulica armillata)
- Sarkanpieres laucis (Fulica rufifrons)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2020
- ↑ «Dumbrvistiņu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ «Notes on the Giant Coot (Fulica Gigantea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ «Giant Coots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. novembrī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ «American coot (Fulica americana)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. novembrī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī. Arhivēts 2013. gada 19. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Coot (Fulica atra)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. februārī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī. Arhivēts 2012. gada 18. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ A wildlife guide to Chile: continental Chile, Chilean Antarctica
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lauči |
- IBC: Rails, Gallinules and Coots (Rallidae) Arhivēts 2012. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē.
- ADW: Coots
- Laucis