Zilknābju apakšdzimta
Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām. Zilknābju pīļu sugām lielākajai daļai ir garas, stīvas astu spalvas, kuras stāv izslietas augstu gaisā, kad tās atpūšas. Tām ir arī relatīvi lieli, it kā uzpampuši knābji.
| Zilknābju apakšdzimta Oxyurinae | |
|---|---|
 Austrālijas zilknābis (Oxyura australis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) |
Šo pīļu sistematizācija joprojām ir diskutabla. Pētījumi rāda, ka šai apakšdzimtai gulbji un zosu cilts zosis ir tuvāk radniecīgas nekā pārējās pīles. Vislielākā zilknābju sugu dažādība ir Dienvidamerikā. Baltgalvas zilknābis ir vienīgā suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas dienvidus, Ziemeļāfriku un Āziju. Toties Jamaikas zilknābis ir izbēdzis savvaļā no Eiropas ūdensputnu kolekcijām un strauji ieņem Eiropas ūdenskrātuves. Tas ir īpaši bīstams reti sastopamajam Spānijas baltgalvas zilknābim, ar kuru Jamaikas zilknābis pie iespējas hibridizējas.
Zilknābji Latvijā un Eiropā
labot šo sadaļuLatvijā līdz šim vienu reizi novērots baltgalvas zilknābis (Oxyura leucocephala),[1] kas ir arī vienīgā Eiropas izcelsmes zilknābju suga.[2] Eiropā mājo arī Jamaikas zilknābis, kas, izbēgot no dekoratīvo putnu dārziem, savairojies Eiropas savvaļā.[2]
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļu
Vislīdzīgākā pārējām pīlēm ir melngalvas pīle (Heteronetta). Tai ir samērā īsa aste un pārējām pīlēm raksturīgs knābis. Melnsejas pīles (Nomonyx) morfoloģija savukārta ir kaut kur pa vidu starp pārējiem zilgknābjiem un melngalvas pīli. Evolūcijas ceļā melngalvas pīle zilknābju grupā ir bāzes suga, tai ir vissenākā forma, kas vismazāk attālinājusies no pīļu dzimtas (Anatidae) pamatiezīmēm, toties melnsejas pīle vēlākā laika posmā ir atdalījusies no kopējās līnijas, iezīmējot vēlāko zilknābju sugu attīstību. Savukārt Austrālijas muskuspīles (Biziura) anatomiski ir līdzīgākas zilknābjiem (Oxyura), nekā divām iepriekšējām ģintīm. Tomēr tām ir savas, atšķirīgas īpašības, kādas nepiemīt citām zilknābju sugām. Tām piemīt arī spēcīgs dzimumu dimorfisms. To DNS pētījumi pierāda, ka tās ir tuvu radniecīgas sārtausu pīlēm (Malacorhynchus membranac), kuras šobrīd tiek sistematizētas dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae). Kopumā DNS un citi pētījumi nākotnē var ieviest ievērojamas izmaiņas pīļu dzimtas sistemātikā.[3] Analizējot šobrīd iegūtos datus, kļūst skaidrs, ka Austrālijas muskuspīles, lai arī ārēji ir līdzīgas zilknābjiem, patiesībā nepieder zilknābju apakšdzimtai, bet ir suga no citas līnijas, kas ir tuvu radniecīga zilknābju apakšdzimtai.
Uzvedība
labot šo sadaļuZilknābju ieradumi atgādina saldūdens nirējpīles, to izplatība ir cieši saistīti ar saldūdens ūdenstilpēm. To kājas anatomiski ir novietotas tālu uz aizmuguri, līdz ar to uz sauszemes tās ir ļoti lempīgas un reti izkāpj krastā. Atpūšoties to astes ir izslietas stāvus gaisā, bet peldot tām ir raksturīga dziļa iegrime.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae)
- Austrālijas muskuspīles (Biziura)
- Austrālijas muskuspīle (Biziura lobata)
- †Jaunzēlandes muskuspīle (Biziura delautouri)
- Maskas zilknābji (Nomonyx)
- Maskas zilknābis (Nomonyx dominicus)
- Melngalvas pīles (Heteronetta)
- Melngalvas pīle (Heteronetta atricapilla)
- Zilknābji (Oxyura)
- Argentīnas zilknābis (Oxyura vittata)
- Austrālijas zilknābis (Oxyura australis)
- Āfrikas zilknābis (Oxyura macco)
- Baltgalvas zilknābis (Oxyura leucocephala)
- Jamaikas zilknābis (Oxyura jamaicensis)
- †Jaunzēlandes zilknābis (Oxyura vantetsi)
- Austrālijas muskuspīles (Biziura)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ornitofaunistika: Baltgalvas zilknābis Oxyura leucocephala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Ruddy Duck Oxyura jamaicensis Management Plan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. septembrī. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
- ↑ «A phylogenetic analysis of recent anseriform genera using morphological characters.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 19. decembrī.