Mandarīnpīles jeb koku pīles, mandarīnpīļu ģints (Aix) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Mandarīnpīļu ģints apvieno divas pīļu sugas. Lai arī ģints mūsdienās tiek sistematizēta peldpīļu apakšdzimtā, iespējams, tā tomēr pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae).[1][2]

Mandarīnpīles
Aix (Boie, 1828)
Koku pīļu (Aix sponsa) pāris
Koku pīļu (Aix sponsa) pāris
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaPeldpīļu apakšdzimta (Anatinae)
ĢintsMandarīnpīles (Aix)
Mandarīnpīles Vikikrātuvē

Koku pīle (Aix sponsa) sastopama Ziemeļamerikā, lielākajai populācijai mājojot ASV austrumu pusē, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Meksikas ziemeļiem.[3] Toties mandarīnpīle (Aix galericulata) sastopama Āzijā, galvenokārt Japānā un Ķīnā.[4] Mandarīnpīlei ir arī neliela savvaļas populācija Lielbritānijā[5] un citur Eiropā, kas izveidojusies no savvaļā izbēgušiem nebrīves putniem. Abas sugas ir gājputni un ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Mandarīnpīles (Aix galericulata) tēviņš

Abas mandarīnpīļu sugas ir ļoti atraktīvas pīles, pareizāk būtu teikt, pīļtēviņi. Turklāt salīdzinoši, mandarīnpīle ir vēl ugunīgāka un košāka nekā koku pīle, bet, salīdzinot mātītes, košāka ir koku pīle. Mātītes ir ne tikai neuzkrītošākas un pelēcīgākas, bet arī mazākas nekā tēviņi. Abas sugas ir apmēram vienādi lielas, to ķermeņa garums ir 41—49 cm, spārnu izplētums 65—75 cm, svars 500—700 g.[3][4]

Mandarīnpīļu sugas mājo meža upīšu un nelielu ezeriņu krastos. Barošanās ieradumi katrai sugai ir atšķirīgi. Mandarīnpīle galvenokārt barojas ar augu izcelsmes barību, bet koku pīle ir izteikta visēdāja un barojas ar nelieliem vēžveidīgajiem, kukaiņiem un arī ar augiem.[3][3]

Abas sugas veido monogāmus pārus, ligzdo koku dobumos. Dējumi ir lieli (6—15 olas kpku pīlei, 9—12 mandarīnpīlei[3][4]). inkubācijas periods ilgst apmēram 30 dienas, perē tikai mātīte. Pēc tam, kad pīlēni ir pametuši koku, ģimene atkal apvienojas un par mazuļiem rūpējas abi vecāki.[6] Abas sugas apdraud dzīves apstākļu zaudēšana, līdz ar cilvēku saimnieciskās darbības attīstību.[3]

  1. «Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. augustā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
  2. Madge, Steve & Burn, Hilary (1987). Wildfowl : an identification guide to the ducks, geese and swans of the world. London: Christopher Helm. ISBN 0-7470-2201-1.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 ADW: Aix sponsa
  4. 4,0 4,1 4,2 «ADW: Aix galericulata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 5. jūlijā.
  5. «BirdsLife: Mandarin Duck Aix galericulata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. maijā. Skatīts: 2015. gada 5. jūlijā.
  6. «Birding: Mandarin Duck». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2015. gada 5. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu